Get Adobe Flash player
Sākums

postheadericon Vecāku sapulce

Š. g.  23. martā no plkst. 18.00 - 19.30 skolas aktu zālē nodarbību vecākiem "Kā atpazīt un motivēt savu bērnu" vadīs Jauno psiholoģiju centra lektore Dace Rolava. Būs izdales materiāls vecākiem.

Pēc lekcijas varēs saņemt arī individuālas konsultācijas.

Sekos tikšanās ar klašu audzinātājiem.

 

postheadericon Tīnei - 25

Folkloras kopa "Tīne" Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā darbojas kopš 1991.gada. Šogad "Tīnei" - apaļi 25! Tieši 26.februārī pirms divdesmit pieciem gadiem pirmie "Tīnes" dalībnieki sanāca uz pirmo mēģinājumu. Pa šiem gadiem izauguši un tautās aizgājuši daudzi. Daži bijušie "Tīnes" dalībnieki joprojām darbojas mūzikas jomā, citiem - katram savas gaitas, bet stiprumu un tautas tradīciju izpratni viņi ir saglabājuši.
2016.gada 26.februārī svinējām savu dzimšanas dienu ar dziesmām, dejām, rotaļām, praktisku darbošanos - gatavojām zirdziņus, jo PEPT tēma šogad ir "ZIRGS". Cienājāmies ar kliņģeriem un atcerējāmies dažnedažādus notikumus.
Paldies "Tīnes" bērnu vecākiem par atbalstu un prieks, ka mūsu mājas visu divdesmit piecu gadu laikā ir nemainīgas - Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola!
Sveiciens plašajai "Tīnes" saimei dzimšanas dienā!

Inguna Žogota,
folkloras kopas "Tīne" vadītāja

 


 

postheadericon Dziedi ar skolotāju!

11. februārī ceturto reizi mūsu skolā notika muzikāls pasākums "Dziedi ar skolotāju!", par kura sagatavošanu un galveno iniciatīvu sakām "Paldies!" Druvim Andriksonam. Koncerta dziesmu pavadījumu spēlēja Druvja audzēkņi, bet vakaru vadīja Jānis Balodis, kurš bija arī aktīvi iesaistījies pirmo "Dziedi ar skolotāju" koncertu organizēšanā.

Jaukus un rūpīgi gatavotus priekšnesumus sniedza skolotāji A. Tarasova, I. Ozoliņa, I. Vancāne, D. Dobrika, S. Stepe, I. Frīdenberga, I. Kalniņa, S Māliņa, I. Māliņs, V. Silovs un skolas direktors M. Reinbergs.

Paldies skolēniem, kuri uzaicināja skolotājus mēģinājumos jautri un koncertā radoši iepriecināt klātesošos! Paldies koncerta apmeklētājiem un skatītājiem.

 

 

 

postheadericon Mājturības konkurss

 

postheadericon ERASMUS+ Holandē

 

postheadericon Eiropas mākslu virkne turpinās!

Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā turpinās starptautiskā ERASMUS+ projekta “TEACH” jeb “Eiropas mākslu virkne” darbība. Pēc rūpīgi veikta mājasdarba janvāra vidū 8 audzēkņi kopā ar 2 skolotājām devās Holandi, lai piedalītos uz projekta sanāksmē, kas bija veltīta fotogrāfijai un glezniecībai.

Lūk, ko par pieredzēto stāsta paši projekta dalībnieki.

Šajās 7 dienās mums īsti nebija brīvā laika, jo visa nedēļa bija pilna ar dažādām aktivitātēm. No vienas puses, tas nelikās labi, jo brīžiem vakaros bija tāds nogurums, ka nebija pat spēka paēst vai ieiet dušā. Bet, no otras puses, tas tomēr bija ļoti interesanti un forši, jo pavadījām visu laiku ar pārējiem projekta dalībniekiem.

Apkopojot visu viedokļus, visvairāk atmiņā ir palicis darbs grupās, portretu zīmēšana un slidošana. Arī tas, ka Holandes kultūra un ieradumi ir pavisam citādāki.

Pirmais, kas nāk prātā, ir viņu, mūsuprāt, dīvainie ēšanas ieradumi. Brokastīs holandiešiem pietiek ar pavisam mazu maizīti vai sausiņu, kuru viņi turklāt vēl apber ar saldām šokolādes skaidiņām. Šīs saldās skaidiņas, kuras pie mums reizēm ber uz desertiem, holandieši ber visur: uz sviestmaizes, kruasāniem, biskvītiem un pat uz šķiņķa pankūkām. Holandiešiem ir paradums visu ēst ļoti saldu - pat ēdienus, kuri ir sāļi un sātīgi, viņi pataisa saldus, uzlejot sīrupu, uzsmērējot šokolādi vai uzberot cukuru/skaidiņas. Vēl jāatzīmē tas, ka skolā nav iespējas paēst siltas pusdienas, no mājām tiek ņemtas maizītes, ar kurām viņi iztiek 8h, bet vakarā notiesā milzīgas porcijas. Ļoti iecienītas ir arī Stroop vafeles un lakrica.

Interesantas ir holandiešu mājas: tā kā zeme Nīderlandē vienmēr bijusi ļoti vērtīga, tad mājas celtas šauras un augstas, un arī mūsdienās holandiešu ģimenes bieži dzīvo nelielās, tomēr trīsstāvu mājās, kur augšstāvos ir guļamtelpas, bet pirmajā stāvā virtuve un dzīvojamā istaba.

Neierasti bija arī tas, ka dzīvojamā istabā ir plaši logi bez aizkariem, tātad katrs garāmgājējs var nolūkoties, kā ģimene pavada brīvo laiku.

Viens no ieradumiem, ko derētu pārņemt, ir velosipēdu izmantošana. Ar tiem brauc uz skolu, uz darbu, uz veikalu, pārvadā bērnus (īpašos ratiņos, kas piestiprināti velosipēdam priekšā). Var redzēt, ka velosipēdisti ir pat ļoti vērā ņemami satiksmes dalībnieki.

Pirmās asociācijas ar šo valsti man ir - velosipēdi visur, vējš un kanāli. Kopumā mēs visi bijām ļoti apmierināti ar šo braucienu.

Kristīne Paegle, 10. klase

 

Sestdiena, 16. janvāris

Savā ceļojumā izbraucām sestdienas rītā pulksten 4.00 no skolas pieturas. Ārā bija tumšs un auksts, visi bija miegaini, bet tas netraucēja, lai ar smaidu sejā dotos uz lidostu. Ap pulksten pusastoņiem izlidojām no Rīgas uz Amsterdamu. Šis bija mans pirmais lidojums ar lidmašīnu, tāpēc emocijas bija patiešām spilgtas un daudz kas pārsteidza. Ārā aiz lidmašīnas loga vēl pavērās gaišs un skaists skats, visu varēja pārredzēt, jo laiks bija skaidrs. Tā nu ap pulksten 10:00 mēs mierīgi piezemējāmies Šipholā, kas ir Amsterdamas lidosta. Tālāk devāmies uz vilcienu, kam gala stacija ir tieši lidostā, un braucām uz Utrehtu, kas ir tikpat krāšņa kā Amsterdama. Ieradušies Utrehtā, mēs atstājām mantas stacijas bagāžas glabātavā un devāmies apskatīt pilsētu.

Laiks ārā bija nedaudz vēss, bet patīkams, un pilsēta liela un skaista, ar bruģētām ieliņām, kanāliem un nelieliem tiltiem.

Vispirms centāmies atrast Speelklok, mehānisko mūzikas instrumentu muzeju, un tas mums arī izdevās. Mūzikas muzejā mēs apskatījām visdažādākos mūzikas instrumentus no dažādiem gadsimtiem, bet interesantākais bija tas, ka šie mūzikas instrumenti paši spēlēja mūziku, bez citu palīdzības. Tie bija lieli un mazi, ar visdažādākajām melodijām. Bija kādas klavieres, kas izskatījās pavisam parastas, bet, ieliekot tajās papīra loksni tam paredzētajā vietā, klavieres pašas spēlēja mūziku. Visa maģija slēpās vakuuma principā un caurumiņos, kas bija uz ieliktās papīra loksnes: caurumiņi dažādās vietās bija paredzēti dažādām skaņām, un līdz ar to klavieres pašas varēja izspēlēt jebkādu melodiju.

Pēc tam mums mazliet bija brīvais laiks pastaigāt pašiem pa Utrehtu un izpētīt to. Tad jau ap plkst. 16:00 mēs atkal sapulcējāmies Utrehtas stacijā, paņēmām bagāžu un devāmies uz vilcienu atkal, lai brauktu uz Bussumas staciju, kur mūs sagaidīja mūsu viesuzņēmēji. Tālāk jau kopā ar viņiem devāmies uz Heuzenu, lai iepazītu mūsu pagaidu mājas un ģimenes.

Mani uzņēma puisis Mičels, kurš bija ļoti foršs un asprātīgs. Pie Mičela dzīvoja arī itālietis Paulo, un tā mēs trijatā jau pēc laika bijām ļoti labi draugi.

Vakarā, kad mūsu vietas bija ierādītas un ģimenes mazliet iepazītas, mēs devāmies uz netālo pankūku restorānu, kur satikām visas grupas un visus projekta dalībniekus. Diena bija saspringta, un vakarā bija jau neliels nogurums, bet viss bija izdevies un man ļoti patika.

Pēc pankūku ieēšanas un foršas iepazīšanās mēs devāmies atpakaļ uz hosta mājām un gaidījām nākamo dienu.

Jānis Ķīlis, 11. klase

Svētdien, 17. janvāris

Svētdienas rītā cēlāmies ļoti agri. Pabrokastoju kopā ar viesģimeni un ar riteni devos uz norunāto satikšanās vietu netālu no skolas. Visi projekta dalībnieki jau pulcējās, autobusi jau arī bija klāt. Sēdāmies autobusos un devāmies uz Amsterdamu. Amsterdamā vispirms bija kopīga pastaiga pa skaisto pilsētu. Aplūkojām iespaidīgās celtnes, apbrīnojamās ieliņas un kanālus, līdz nonācām Muzeju skvērā. Skvēra malās atrodas trīs visapmeklētākie Nīderlandes muzeji, bet vidū ir zāliens, kafejnīcas, suvenīru veikali un arī slidotava. Sadalījāmies grupās un gājām apskatīt muzejus.

Es izvēlējos apmeklēt Stedelijk - modernās mākslas muzeju, jo nekad uz tādu neesmu bijis. Muzeja ēka bija ļoti iespaidīga, bet paši mākslas darbi neatstāja uz mani labu iespaidu, tie likās pārāk vienkārši. Mums gan nebija dots īpaši daudz laika, tikai pusotra stunda, tāpēc apskatījām tikai ļoti mazu daļu no lielā mākslasdarbu klāsta. Ja būtu vairāk laika apskatīt, tad, iespējams, iespaidi būtu bijuši pavisam citādāki.

Pēc muzeju apskates visi devāmies uz Amsterdamas Gaismas festivālu. Gājiens ilga vismaz stundu, un tā laikā varējām vērot lielpilsētas dzīvi, priecāties par savdabīgajām ēkā, un skaitīt tiltiņus pār kanāliem.

Gaismas festivāls Amsterdamā ik gadu sākas 6. decembrī un ilgst apmēram mēnesi, bet šogad bija mazliet ilgāk. Var teikt, ka mums palaimējās, jo svētdiena bija jau pēdējā festivāla diena. Gaismas objekti bija kanālu krastos vai pašos kanālos, tāpēc mākslasdarbus aplūkojām, braucot ar kuģīti. Objektus veidojuši mākslinieki no visām pasaules malām, tāpēc to idejas un stili bija ļoti atšķirīgi, kas apskati padarīja vēl interesantāku. Man atmiņā visvairāk ir palicis Aleksandra Stratimiroviča darbs ”Ziemeļblāzma”. Ja kādreiz ziemā dodaties uz Amsterdamu, tad šis festivāls būtu noteikti jāapmeklē, jo tas bija ļoti interesants un nekur citur neko tādu nebiju vēl redzējis.

Tā nu pienāca vakars un braucām atpakaļ uz Heuzenu, pilsētu, kurā dzīvojām, lai uzņemtu spēkus nākamajai dienai.

Edijs Lutinskis, 12. klase

Pirmdiena, 18. janvāris

Pēc ļoti interesantas, bet arī nogurdinošas ekskursijas Amsterdamā šo dienu sākām agri – astoņos no rīta bija jābūt skolā. Sākumā visi projekta dalībnieki satikās, lai kārtīgi iepazītos ar visu dalībvalstu skolotājiem (no katras valsts 2 skolotāji). Tad katra nacionālā grupa prezentēja savu mājasdarbu. Šoreiz tas bija - uzņemt aptuveni 20 melnbaltas fotogrāfijas no skolas dzīves. Bija ļoti interesanti redzēt, kā citās skolās notiek mācību process un sadzīve.

Pēc tam mēs sadalījāmies starptautiskajās darba grupās, kurās bija pa vienam pārstāvim no katrs valsts un divi mājinieki – holandieši. Katru grupu vadīja viens skolotājs. Sākās darbs pie uzdevuma, kas bija vienāds visām grupām – vismaz 6 (pa vienai no katras dalībvalsts) slavenas gleznas jāpielāgo mūsdienām un jānofotografē šīs jaunās versijas. Vajadzēja atlasīt gleznas, kas liktos interesantas visai grupai, un domāt par gleznas ideju, lai varētu veidot mūsdienu versiju.

Pēc darbošanās skolā mēs visi ar riteņiem devāmies ekskursijā pa Heuzenu, kurā šo nedēļu pavadījām. Tajā dienā spīdēja saule, tāpēc pilsētu apskatīt bija interesanti. Reizēm gan bija sajūta, ka, braucot uz priekšu, nonāc atkal tajā pašā vietā, jo mājas ir gandrīz vienādas. Bet kopumā bija jauka ekskursija kopā ar vietējiem jauniešiem. Heuzena noteikti atšķiras no Latvijas pilsētām ar māju izskatu un krāsu.

Pēc brauciena mēs, vairāki projekta dalībnieki, devāmies uz vietējo kafejnīcu, kur varējām nobaudīt kādu dzērienu vai ēdienu. Tad bija laiks atpūtai un vakariņām, jo bija jāuzņem spēks, lai vakarā jautri un atraktīvi spēlētu boulingu.

 

Dita Šteinfelde, 11. klase

Otrdiena, 19. janvāris

Diena iesākās ar gardām brokastīm viesģimenē, kur mani uzņēma ļoti jauka meitene Suzanna. Tad kopā braucām uz skolu.

Vispirms katra darba grupa apmeklēja mācību stundas. Mums pirmā bija vācu valoda., kur mēs katrs savā valodā pārtulkojām elementāras frāzes, piemēram: Mans vārds ir ….,Man ir… gadi, Sveiki, Labrīt! Nākamā stunda bija bioloģija, kurā skatījāmies video angļu valodā par cilvēka nervu sistēmu.

Pēc tam devāmies uz darbnīcām. Pirmajā darbnīcā profesionāla fotogrāfe stāstīja par savu pieredzi, mācīja mūs, kā uzņemt perfektu foto. Atcerēšos viņas padomus, ka jāskatās uz gaismu, leņķi, ēnām utt.

Nākamajā darbnīcā mēs mācījāmies zīmēt melnbaltus portretus. Man diez ko labi nesanāca. Vainīga varbūt skolotāja, ka nemācēja izstāstīt, kā labāk, precīzāk to veidot, varbūt neesmu talantīga māksliniece…

Pēc tam mums bija grupu darbs, kur mana grupa izdomāja doties nelielā izbraukumā ar velosipēdiem, lai izveidotu foto sesiju gleznu mūsdienu versijām. (Nīderlandē visi pārsvarā pārvietojas ar velosipēdiem, arī uz skolu).

Nākamais pasākums dienas programmā bija slidotavas apmeklējums. Man tas bija ļoti liels piedzīvojums, jo es pirmo reizi uzkāpu uz slidām. Pārvarēju visas grūtības un ar ārzemju draugu palīdzību ieguvu slidošanas iemaņas. Kaut kas pozitīvs manā dzīvē! Uzskatu, ka arī šī diena bija ļoti izdevusies!

Beāte Beatrise Brūvere, 9. klase

Trešdiena, 20. janvāris

Trešdiena bija viena no visgarākajām dienām projektā. Trešdienas rītā bija jāceļas salīdzinoši agri - 6:30, jo jau 8:15 bija jābūt skolā un līdz skolai ar velosipēdu jābrauc 30 minūtes.

Kad ieradāmies skolā un novilkām virsdrēbes, atsākās darbs 8 grupās: mēs uzņēmām fotoattēlus vajadzīgajam darbam. Mēs strādājām starptautiskās grupās, katrā grupā bija pa vienam cilvēkam no katras valsts. Mūsu darbs bija tāds, ka ikvienam dalībniekam bija jāizvēlas savas valsts mākslinieka glezna un visai grupai kopā jācenšas to interpretēt mūsdienīgi. Gāja ļoti dažādi un raibi, bet galu galā šis darbs bija izvērties par visjautrāko šajā braucienā.

Nākamais, manuprāt, bija viens no jaukākajiem momentiem - mēs zīmējām portretus kopā ar sākumskolas bērniem. Visi bērni bija ļoti mīļi un atsaucīgi! Mums pa pāriem bija jāuzzīmē vienam otrs uz īsta audekla, turklāt bija dotas visas pamatkrāsas, lai mēs varētu tās jaukt un izmantot dažādus toņus.

Tad bija jāatklāj savi veikumi un, parādot tos, mēs saviem jaunajiem draugiem no sākumskolas uzdāvinājām mazu saldumiņu kā piemiņu no Latvijas. Dāvinājām viens otram arī uzgleznotos portretus.

Nākamais starpbrīdis ilga 30 minūtes, šajā starpbrīdī visi sapulcējās ēdamzālē un ēda līdzpaņemtās maizītes. Pēc tam vajadzēja doties uz stāvlaukumu, kur mūs jau gaidīja autobusi, lai brauktu ekskursijā uz divām mazām pilsētiņām - Volendamu un Markenu. Volendama ir kādreizējā zvejnieku, bet tagad tūristu pilsētiņa ar ļoti daudziem suvenīru veikaliņiem un kafejnīcām. Šī vieta atrodas pie ļoti liela ezera, kuram pat galu nevarēja redzēt. Kad izstaigājām mazos suvenīru veikaliņus, tad ieēdām nacionālo Holandes gardumu - mazas pankūciņas ar pūdercukuru un saldējumu. Pēc gardās maltītes mēs devāmies uz stāvvietu, lai sēstos autobusos un dotos uz Markenu.

Markena ir maza pussala, kuru ar cietzemi savieno ļoti gara un šaura zemes strēle. Pussalā ir ļoti mazs ciematiņš ar vienu pārtikas veikalu, uz kuru visi gāja iepirkt saldumus atpakaļbraucienam un mājām. Markenā ir ļoti skaista mūra baznīca un veclaicīgas mājas, kas uzbūvētas ļoti tuvu viena otrai. Tie, kas nenobijās no tāla gājiena, pašā pussalas galā apskatīja romantisku bāku.

Atgriešanās mājās bija ļoti ilga, jo pa ceļam iekļuvām sastrēgumā, kurā nostāvējām veselu stundu! Nonākuši Heuzenā, atcerējāmies, ka vēl pašiem jānokļūst mājās, un, piemēram, mantās bija kaimiņpilsētā Bussumā. Tā nu mēs sēdāmies uz velosipēdiem un devāmies mājās. Kad atgriezāmies, bijām ļoti noguruši, bet viesuzņēmēji pagatavoja ļoti garšīgas vakariņas. Tā nu mēs paēduši un padzēruši devāmies pie miera.

Jūlija Laurinoviča, 9. klase

Ceturtdiena, 20. janvāris

Ceturtdienā, gluži tāpat kā iepriekšējās dienās, skolā bija jābūt jau 8.15, kas nozīmēja, ka jāceļas ir pietiekami agri, lai varētu paspēt sev sagatavot brokastis, un nokļūt ar velosipēdu līdz skolai.

Tad mums bija dotas aptuveni 3 stundas, lai pabeigtu savas darba grupas prezentāciju, kurā mums bija uzdevums moderni atveidot un nofotografēt 1 slavenu gleznu no katras projekta dalībvalsts. Tās varēja būt gan gleznas, kurās ir daudz personāžu, gan vienas personas portrets. Prezentācijā bija jāiekļauj arī neliels apraksts par katras gleznas autoru un jāpaskaidro, kādu vēstījumu mēs vēlējāmies paust ar savu gleznas atveidojumu.

No pulksten 12.00 līdz 14.00 noritēja darba grupu prezentācijas, un jāpiebilst, ka grupām nebija par ko kaunēties, jo darbs bija padarīts godam un ar lielu rūpību.

Pēc tam mums tika dots brīvais laiks, ko es ar savu viesuzņēmēju izmantoju pilnībā. Vispirms viņš mani iepazīstināja ar labākajiem vietējiem suvenīru veikaliem, kur patiešām varēja atrast daudzas interesantas un noderīgas lietas. Kad viss nepieciešamais bija iegādāts, mēs devāmies uz futbola laukumu, kur mans viesuzņēmējs bija sarunājis savus draugus, kuri gribētu uzspēlēt futbolu. Jāteic, ka vietējie bija manāmi pārsteigti par to, ka jaunieši no Latvijas arī māk spēlēt futbolu.

Kā jau tas mēdz gadīties, futbols ievilkās, un mums bija jāsteidzas mājās, lai sagatavotos vakara daļai. Noslēdzošais pasākums iesākās ar vakariņām kopā ar visiem projekta dalībniekiem, viesuzņēmēju ģimenēm un skolotājiem. Vakariņas bija īpašas ar to, ka tās bija veidotas kā pikniks, kur katrs pats izvēlas, ko un cik daudz viņš grib. Par ēdieniem rūpējās īpaša pavāru brigāde, kura visus ēdienus grilēja turpat uz vietas, laukumā pie skolas.

Kad izsalkums bija remdēts, visi tika aicināti aplūkot, kā mums bija izdevušās jau iepriekš pieminētās darba grupu prezentācijas, kā arī nacionālās prezentācijas.

Šoreiz viens no mājas uzdevumiem bija – nacionālajā prezentācijā ne tikai iepazīstināt ar sevi, bet arī parādīt kaut ko tādu, kas raksturo pārstāvēto valsti.

Ar nacionālajām prezentācijām gan radās nelieli sarežģījumi, jo bija problēmas ar audiofailu atskaņošanu, bet ātri vien tam tika atrasts risinājums, un visiem bija iespēja novērtēt gan latviešu, gan pārējo valstu pārstāvju sniegumu. Prezentācijas bija izveidotas visdažādākajos veidos. Spāņu skolēni bija sagatavojuši karstasinīgu deju un ietērpušies baltos kreklos, kas rotāti ar katram atšķirīgu lakatu. Dejas laikā viņi dziedāja un šķindināja instrumentus, kas līdzīgi tamburīniem. Vācieši bija izdomājuši kaut ko nebijušu – tie izspēlēja nelielu konkursu, kurā dažādu valstu pārstāvjiem bija ar aizsietām acīm jāuzmin, kas ir tās Vācijai raksturīgās ēdamlietas, ko tiem dod nogaršot, un 2 uzvarētāji beigu beigās saņēma piemiņas balvas. Viena no uzvarētājām bija mūsu Jūlija.

Mūsu prezentācijā bija pa drusciņai no visa – bija sagatavota gan latviešu tautas deja, gan latviešu tautasdziesma, gan neliels, bet spilgts vizuāls un informatīvs materiāls par Latviju, turklāt klātesošajiem bija iespēja nogaršot īstu latviešu rupjmaizi.

Somi, nīderlandieši un itāļi savas nacionālās prezentācijas bija veidojuši kā video, taču katrs video bija gluži atšķirīgs. Itāļi bija centušies iejusties viņu slavenākā renesanses laika dzejnieka Dantes ādā, nīderlandieši savdabīgā veidā bija nofilmējuši ekskursiju cauri skolai, kurā varēja iepazīties ar visām tās telpām, savukārt somi mums demonstrēja pašu veidotu televīzijas ziņu pārraidi, kurā iekļāva, viņuprāt, Somijai raksturīgas lietas.

Publika bija ļoti pozitīvi noskaņota un katru priekšnesumu pavadīja ar aplausiem.

Tā bija pienācis laiks, iespējams, skolēnu visvairāk gaidītajam notikumam – ballītei. Tad nu visi aizrautīgi metās dejot un bija ļoti sarūgtināti un pārsteigti, ka pēc šķietami īsa brīža ballīte jau bija galā un bija laiks atvadīties. Apmēram pulksten 00.30 mēs bijām nokļuvuši mājās, un bija steigšus jādodas gulēt.

Ilmārs Kalniņš, 12. klase

Piektdiena, 22. janvāris

Pienāca pēdējā diena Nīderlandē. Tā sākās pie ģimenes: mēs pamodāmies un kopīgi paēdām brokastis, un tad mums bija jādodas uz staciju, lai varētu braukt tālāk. Pie stacijas mēs visi sirsnīgi atvadījāmies no sava hosta un viņa ģimenes, kā arī no visiem pārējiem projekta dalībniekiem., jo nīderlandiešiem bija jādodas uz skolu, bet itāļi un vācieši brauca uz citu pusi. Somi bija aizbraukuši ļoti agri no rīta. Tikai ar spāņiem vēl bijām vienā vilcienā un no viņiem atvadījāmies pie Amsterdamas stacijas bagāžas glabātavas.

Tad visi kopā devāmies apskatīt pilsētu Ārā bija labs laiks, manuprāt, siltākā diena nedēļā! Vispirms apskatījām Tiso kundzes Vaska figūru muzeju, kurš bija ļoti interesants! Pēc tam devāmies, kur nu katrs vēlējās – citi uz kafejnīcu, citi pa veikaliem, bet citi vienkārši staigāja pa pilsētu, lai censtos saglabāt atmiņā gan tās arhitektūru, gan atmosfēru.

Kad bijām apskatījuši pilsētu, paēduši un iegādājušies suvenīrus, mēs devāmies tālāk uz lidostu. Šipholā bijām ieradušies laicīgi, tāpēc mums bija brīvais laiks, lai pastaigātu pa lidostu un iespēja iegādāties vēl suvenīrus un paēst pirms lidojuma. Tad bija jau pienācis laiks sēsties lidmašīnā uz Rīgu. Lidojums noritēja ļoti veiksmīgi, manuprāt, atlidojām ātrāk, nekā aizlidojām. Mūs sagaidīja pagasta mikroautobusa šoferis un arī sals, ko pa nedēļu bijām aizmirsuši. Bet gaiss likās tik svaigs! Visu mājupceļu priecājāmies par baltajiem sniega klajumiem un sarmotajiem kokiem. Koknese tai naktī izskatījās sevišķi skaista. Tā bija lieliska sajūta - atgriezties mājās! Tā noritēja mūsu pēdējā ceļojuma diena!

Šī nedēļa man bija iespaidiem pilna, savas sajūtas šīs nedēļas laikā nemācēšu pateikt, jo tās bija dažādas, katrā situācijā citādākas, bet kopumā ļoti labas, un, manuprāt, tas ir to vērts - izmatot šo iespēju un piedalīties šajā projektā! Iesaku to visiem, jo, nepiedaloties un neko nedarot, šādas sajūtas un pieredzi nevar iegūt.

Man ļoti patika visi muzeji, ko mēs apmeklējām, visai interesants bija vaska figūru muzejs, jo tur viss likās tik īsts un cilvēki tik dzīvi! Mums ļoti paveicās ar laika apstākļiem visās dienās, varbūt bija auksti, bet nebija dienas, kad lītu lietus, un tas, manuprāt, arī bija svarīgi!

Personīgi man šī nedēļa deva motivāciju mācīties angļu valodu, jo tā ļoti noder! Protams, šo braucienu nevarētu iedomāties bez mūsu grupas un mūsu foršajām, izpalīdzīgajām skolotājam, kas mums palīdzēja visās situācijās. Man patika ar jums pavadīt šo nedēļu!

Ieteiktu visiem iegūt tādu pieredzi, kādu ieguvām mēs!

Baiba Višķere, 10. klase

 

 

postheadericon Panākumi volejbola laukumos

19.janvārī Kokneses sporta centra hallē notika Aizkraukles novada sporta skolas organizētās reģionālo skolu sacensības volejbolā zēniem un meitenēm. Piedalījās komandas no Kokneses, Neretas un Aizkraukles novadu skolām. Kokneses vidusskolas 7.-8.klašu zēnu komanda pārliecinoši izcīnīja pirmo vietu uzvarot Neretas vidusskolas un Bebru pamatskolas komandu. Kokneses vidusskolas komandā spēlēja Kristers Dardzāns, Matīss Petjukēvičs, Edgars Kalnozols, Helmuts Sokolovs, Matīss Šumskis, Aldis Sproģis un Otto Bērziņš.

Kokneses vidusskolas meiteņu komanda izcīnīja trešo vietu uzvarot Neretas vidusskolas komandu, bet zaudējot Aizkraukles novada ģimnāzijas un Bebru pamatskolas meiteņu komandām. Komandā spēlēja Elīna Višķere, Līna Gražule, Ozola Betija, Samanta Mamonova, Tatjana Petrovska, Una Uzuliņa, Krista Ģēģere, Ksenija Vītoliņa un Laura Putniņa.

Kokneses vidusskolas sporta skolotāji Dace Skopāne un Ivars Māliņš novēl visiem volejbolistiem un volejbolistēm turpināt trenēties un gatavoties nākošajām skolu sacensībām volejbolā, kas notiks 25.februārī - Lāses kauss 2016. Lai veicas!

 

postheadericon Dziedi ar skolotāju

 

postheadericon LEPOJAMIES!

Projekta sanāksmes laikā Spānijā 6 valstu pārstāvju balsojumā EDIJS LUTINSKIS uzvarēja konkursā par labāko logo starptautiskajam ERASMUS+ projektam ”Eiropas mākslu virkne” (TEACH)