Get Adobe Flash player
Sākums

postheadericon Lekcija "Kā mēs sargājam Latviju"

Piektdien 14.oktobrī plkst. 13.00 skolas aktu zālē ar lekciju "Kā mēs sargājam Latviju" uzstāsies LR aizsardzības ministrs R.Bergmanis.

 

 

postheadericon Jubilejas svinības Vitingenā

Ir pagājuši divdesmit gadi kopš 1996. gadā noslēgtās vienošanās par sadarbību starp Koknesi un Vitingenu Vācijā. Šo divdesmit gadu laikā ir izveidojusies draudzība, kas balstās uz savstarpēju sapratni, kultūru daudzveidības iepazīšanu un privātu draudzīgu kontaktu dibināšanu. Kopā ar Vitingenas delegācijas pārstāvjiem, sadraudzības jubileja Koknese tika svinēta Kokneses novada svētku ietvaros. Vitingenas pusē jubilejas svinības notika Vācijas Vienības dienā 3. oktobrī. Lai piedalītos svētku svinībās, uz 1600 km attālo Vitingenu devās delegācija 46 koknesiešu sastāvā, Kokneses novada domes priekšsēdētāja Daiņa Vingra vadībā. 36 I. Gaiša Kokneses vidusskolas kora dziedošie jaunieši Initas Asarītes vadībā (koncertmeistare Ilona Makareni), skolotājas un  viesu uzņēmējas Sarmīte Stepe un Līvija Reinberga ilggadēji Vitingenas viesu uzņēmēji Arta Ločmele un Jānis Putniņš, Kokneses novada domes deputāti Māris Reinbergs un Henrihs Ločmelis uzsāka ceļu uz sadraudzības pilsētu Vitingenu Lejassaksijā 29. septembrī. Pēc garām autobusā pavadītām stundām un nakšņošanas Polijā, septembra pēdējā dienā delegācija ieradās Vācijā.  Lai izkustinātu no ilgās sēdēšanas piekusušās kājas, skaisti saulainā dienā netālu no Potsdamas, ar sajūsmu tika aplūkota Sansusī (Sanssouci)  pils un tai līdzās atrodošais burvīgais pils dārzs.

Līna un Samanta

Daudzveidīgās skulptūras mūs ļoti iespaidoja, tās bija izvietotas  dārza teritorijā. Vēlējāmies apskatīt pēc iespējas lielāku teritoriju, kas likās milzīga. Gribējām redzēt arī Potsdamas pili. Kopā ar vēl vairākiem grupas biedriem pat apmaldījāmies plašajos pils dārzos ar brīnišķīgām strūklakām un daudzveidīgiem kokiem. Gandrīz nokavējam autobusa atiešanu, līdz ar to pēc brauciena noteikumiem, nācās stāvlaukumā dziedāt un dejot, bet izkustinātās kājas palīdzēja vieglāk turpināt ceļu.

Pēc pastaigas skaistajos pils dārzos turpinājās ceļš līdz galamērķim. Precīzi norunātajā laikā pie vasarā renovētās Vitingenas pilsētas halles delegāciju sagaidīja Vitingenas pilsētas mērs Karls Ridders un Knezebekas apdzīvotās vietas mērs Heincs Ulrihs Karodts. Pēc kopīgām vakariņām priecēja atkal tikšanās ar Vitingenas draugiem un notika tikšanas ar viesu uzņēmējiem, savukārt septiņpadsmit dziedātāji ar kora vadītāju  un autobusa šoferiem devās uz senlaicīgā stilā ieturēto viesnīcu „Berliner Hof” Vitingenas ciemā Rādē.

Pirmā oktobra rīts pārsteidza ar lietu, par ko priecājās vitingenieši, jo šī vasara viņiem bijusi ļoti karsta un bez lietus. Delegācijai lietus netraucēja pa autobusa loga vērot Volfsburgas pilsētu un tās lielākā uzņēmuma Volkswagen rūpnīcas apkārtni. Neliels atvēsinošs skrējiens pa lietu un zinātne apbūra visus. Milzīgais zinātnes centrs „Phaeno” (www.phaeno.de) vienaldzīgu neatstāja nevienu. Bija iespēja vērot, izbaudīt un pārbaudīt visdažādākos zinātnes brīnumus.

Otto, Niklāvs, Patrīcija

Uzrunāja  zinātnes centra  ēka. Tās arhitektūra bija fascinējoša. Tik savdabīga ēka, kas balstās uz desmit betona bluķiem ar slīpu veidolu  nebija līdz šim redzēta. Centrs bija lielāks un vēl daudzveidīgāks nekā Aha centrs Igaunijā. Visu to, ko mācāmies skolā varējām praktiski pārbaudīt.  Iespaidīgs bija mākslīgi radītais uguns tornado šovs. Šajā centrā katrs varēja atrast ko jaunu, jo visi eksperimenti, paraugdemonstrējumi un  paraugi viens no otra atšķīrās un katrs varēja atrast kaut ko interesējošu un aizraujošu. Interesants bija vecuma noteicējs, kur cilvēka seja tiek noskenēta un tiek pateikts cilvēka vecums. Atšķiras ne tikai vecums, bet pat dzimums. Grupas meitenei ar brillēm, kurai ir 17 gadi tika noteikts 60 gadu vecums. Noņemot brilles vecums parādīts tika atbilstošais vecums. Bija iespēja izbaudīt griešanos raganas mājā un apjukt optiskās ilūzijas radītajā mājā. Būtiski bija saprast kādas fizikālas, matemātiskas, bioloģiskas vai kādas citas norises notiek katrā vietā. Domāju, ka zinātnes centra apmeklējums labāk palīdzes saprast parādību norises. Iespaidīgs bija ari pagrabstāva izvietotais lāzeršova labirints ar līdzdarbošanos.

Klātienē apskatot Volfsburgu pienāca pēcpusdiena un pēc neliela atelpas brīža Vitingenā, bija jādodas uz Oktoberfest svinībām Hāgenā Mānburgā. Lai gan svinības raksturīgas Vācijas dienvidiem, tradīcijas pārņem arī vitingenieši un jau otro gadu rīko svētkus.

Mārtiņš, Ingus, Inita

Sajūtas  bija neaprakstāmas, jo visi dziedāja jau ar pirmajām  orķestra radītajam mūzikas skaņām. Grupas dalībnieki ātri iejūtās svētku svinībās un bija līdzās citiem gatavi dejot ne tikai uz grīdas, bet arī uz krēsliem un galdiem. Atmosfēra bija jautra, svinīga un savā veidā nebijuša. Iepazināmies ar jauniem cilvēkiem no tuvējas apkārtnes, kuri runāja gan vācu, gan angļu, gan krievu valodā. Pārsteidza, ka vietējie uz svētkiem bija ieradusies savos svētku tērpos. Vīrieši ādas biksēs un sievietes kleitās, ko sauc Dindrl.  Gandrīz visiem vīriešiem mugurā bija krekli ar smalkām rūtīm.  Var teikt, ka kā sāls brūcē bija tas, ka svinīgā daļa ievilkās par stundu un tad, kad sākās balles daļa, bija jau jādodas mājās. Tomēr dažiem bija iespēja balli turpināt viesnīcā.

Jānis un Arta

Oktoberfests lieliski raksturo klasisku vācieti, ikdienā dzīvojot ģimeniskā vidē, vācietis ir atturīgs, jo uz ielas neballējas un vakaros ārā neuzturas un  visa ikdienas dzīve notiek ģimenes lokā. Oktoberfests nav nonivelējams līdz banālai alus dzeršanai un dejošanai. Taču ne jau velti šādi svētki ir populāri visā pasaulē.  Par šiem svētkiem runājot, spilgtā atmiņā paliek precizitāte un tradīciju turēšana godā, jo pasākums Vitingenā notiek tikai otro gadu. Taču svētku sajūtu  rada tas, ka visi ierodas precīzi, nav iešūpošanās, viss notiek uzreiz. Un nevienam nebija divu domu, kā  uzvesties pasākumā, ko darīt, viss bija ļoti organizēts, sākot no galda dejām līdz neprātīgai virpuļošanai deju zālē, kas šo pasākumu no banālas izklaides  paceļ klasiska vācieša  smaga darba rezultāta tradīcija.

Vācijā 3.oktobrī tiek atzīmēta Vienības diena. 1989. gada oktobrī tika atvērta iekšējā robeža starp Vācijas Demokrātisko republiku un Vācijas Federatīvo republiku. Vācija tika atkal apvienota. Mūsu sadraudzības pilsēta atradās tieši pie Vācijas iekšējās robežas. Tā kā delegācija ieradās Vitingenā šajā laikā, liela uzmanība tika pievērsta tieši Vācijas atkal apvienošanai un jauniešiem bija iespēja iepazīt Vācijas neseno vēsturi.

2. oktobra rītā delegācija devās apmeklēt Vitingenas rātsnamu un aplūkot tur izvietoto bijušās iekšējas robežas modeli. Tālāk ceļš veda uz bijušo robežzonu dažu kilometru attālumā no Vitingenas.

Patrīcija, Renāte, Lelde

Zināmi bija  daudzi fakti no vēstures stundām par norisēm Vācijā pēc otrā pasaules kara un izveidoto iekšējo robežu. Tagad bija iespēja vietu, kur reiz bija robeža apmeklēt un apskatīt savām acīm. Bija interesanti redzēt un klausīties kā cilvēki dzīvoja pierobežā. Redzētā vieta ar novietoto mūra palieku, dzeloņdrātīm un sargposteņa nelielo ēku  lika saprast kā tas īstenībā notika. Grūti iztēloties kā ir tad, ja cilvēkiem ir jādzīvo pie mūra vai milzīgas sētas, kas sadala reiz brīvi pieejamu teritoriju. Bija interesanti izlodāt sarga posteni ar maziem lodziņiem, bet grūti iedomāties, ka tik mierīgā vietā, kāda tur ir pašreiz,  tika arī šauts un sētas vienā pusē atradās kājnieku mīnas.

Inita

Man pierobežā ap sirdi kļuva silti, jo bija iespēja redzēt un nofotografēt to vietu, kur mana meita divas vasaras dzīvojot Vitingenā devās uz skolu.

Tālāk ceļš veda uz apmēram 70 kilometrus attālo bijušo robežkontroles punktu Helmštedtā Marienbornā. Šajā vietā ir saglabāts robežkontroles punkts vēsturiskajā izskatā ir iespēja ar izstādes palīdzību aplūkot kāda izskatījās dzīve aiz dzelzs priekškara, apmeklēt robežsardzes torni un redzēt kā agrāk tika cilvēki kontrolēti šķērsojot robežu, ar kādām metodēm tas tika veikts un pēc kādām pazīmēm tika noteikta cilvēka identitāte. Varēja arī iegūt informāciju kā tika pārbaudītas pases un cilvēki. Gidu stāstījumā un ekspozīcijā tika sniegta informācija par veidiem kā cilvēki mēģināja bēgt, un kas notika ar tiem, kam tas izdevās un arī tiem, kam tas nebija lemts.

Beāte, Mairis, Jūlija, Leonards

Pārņēma diezgan spēcīgas un baisas emocijas, jo skolā par to tika mācīts, bet tagad bija iespēja to redzēt no cita aspekta. Šī vēsture te norisinājās pavisam nesen. Ir labi, ka pašreiz situācija ir mainījusies un robežas starp valstīm ir zudušas, neviens netiek kontrolēts un visu laiku turēts aizdomas un ierobežots savās tiesības, kā arī pazemots. Mēs uzzinājām kā notika pārbaudes uz robežas, cik grūts un sarežģīts ceļš bija jāmēro, līdz tika šķērsota robeža. Cik ļoti grūti cilvēkiem bija fiziski un garīgi paciest šo procesu un pazemojums.

Pēcpusdienā uzsākot mājupceļu uz Vitingenu, delegācija apmeklēja Helmšedtas vecpilsētu un pastaigā iepazina Vitingenas pilsētas seno daļu un kā vienmēr viesojoties Vitingenā nofotografējās pie baznīcas priekšā bronzas skulptūras kurpniekpuiša (Vitingena reiz esot bijusi slavena ar saviem kurpniekiem, te kādu laiku bijuši pat 18 kurpniekmeistari). Pastaigas laikā nesagatavotus pārsteidza lietus un pēc kāda mirkļa viesu uzņēmēju ģimenēs un viesnīcā tika dzerta silta tēja un pavadīts laiks kopējās sarunās, jo jauniešiem tik ierastais internets izpalika.

Vācijas svētku dienas 3. oktobra rīts sākās ar interesantu piedzīvojumu, jo pirms programmā paredzētās ekskursijas tika iekļauts Reinholda Borhera dzelzceļa un vilcienu modeļu istabas apmeklējums, kas savā varā aizrāva ne vienu vien.

Atis, Ingus, Andris, Sabīne

Bija patīkami redzēt, kas notiek, ja  cilvēks ļoti aizraujas ar savu hobiju un savā mājā divpadsmit gadu laikā ir izveidojis tik iespaidīgu maketu kā viena klase mūsu skolā ar diviem logiem. Maketā ir izveidota ne tikai skaista ainava, bet viss arī darbojas. Caur tuneļiem, pa sliedēm, pa depo, brauc vilcieni, tie apstājas stacijās un tad turpina ceļu. Ir daudz mājas, pie kurām redzami pat vismazākie cilvēki, ir upes, ezeri, dīķi, maršē karavīri un tā joprojām. Lai  visi vilcieni izbrauktu, ir nepieciešama stunda. Iespaidīgi bija aplūkot ainavu naktī. Ja būtu iespējams, es pats varētu tur arī pavadīt visu dienas dalu, jo mani tas aizrautu. Iespaidīgi bija redzēt,  ka novada domē atrodošā Kokneses pils modeļa autors ir izveidojis tik varenu maketu, kuru visi varam apbrīnot.

Pēc tam tika apmeklēts dzirnavu muzejs Gifhornā. Līdzās Vācijā kādreiz esošajām dzirnavām, bija redzamas grieķu, holandiešu, franču un citu zemju dzirnavas. Daudzas no dzirnavām darbojās un bija redzams kā notiek graudu malšana.  Pēc pastaigas dzirnavu muzejā delegācija devās atceļā uz Vitingenu. Korim sākās mēģinājums, savukārt delegācijas pārstāvji ar piemiņas brīdi Vitingenas kapsētā pieminēja Kokneses Goda pilsoņus Valdtrautu Buurmani un Vilhelmu Rotveileru. Pirms koncerta pilsētas hallē pulcējās gan delegācija, gan viesu uzņēmēji uz kopīgām vakariņām. Notika priecīga atkalredzēšanās. Pulksten septiņos sākās Kokneses un Vitingenas sadraudzības 20 gadadienai veltīts pasākums. Līdzās abu sadraudzības pilsētu domes priekšsēdētāju svētku uzrunām bijušais Vitingenas pilsētas direktors, sadraudzības aizsācējs Johannes Plumeiers savā runā atskatījās uz sadarbības pirmo desmitgadi. Svētku programmas kulminācija bija I.Gaiša Kokneses vidusskolas kora un Knēzebekas pūtēju orķestra neaizmirstamais koncerts.

Inita

Pirms koncerta bija nelielas bažas par kora izkārtojumu dziedāšanai uz skatuves, jo mums tik tradicionālo podestu tur nebija. Mēģinājām vairākus variantus līdz beidzot atradām pašu skanīgāko.

Tad, kad ieraudzīju savas meitenes tik skaistas un puišus tik staltus, sapratu, ka viss būs kārtībā. Ja dara no sirds, tad aiziet uz sirdi. Katram skolotājam noteikti ir savi acu pāri, kurus viņš meklē un atrod. Arī priekšnesuma laikā. Man tādi bija 36. Un priecājos, ka skolotāju Ilonu noteikti sauksim par savējo. Esmu laimīga ar tādiem jauniešiem.

Patrīcija, Elīna, Ralfs

Bija patīkami redzēt skatītāju sejas un just aizraujošus skatienus un saprast, ka skatītāji līdzpārdzīvo. Un pie vācu dziesmas visi līgojās līdzi kā Oktoberfest laikā un dziedāja. Ar dziesmu “Mazā kaija” trāpījām desmitniekā. Saņēmām Vitingenas pilsētas sarūpētās dāvanas (skaista glāze ar abu pilsētu ģērboņiem un veltījumu 20 gadu jubilejā, saldumiem vai pieaugušajiem vietējās alus darītavas ražots alus) pēc koncerta klausītāji nāca klāt un teica, ka mēs skaisti dziedam. Pirms un pēc koncerta, kās arī koncerta laikā bija svinīga pacilājuma sajūta par iespēju būt klāt un dziedāt sadraudzības pilsētā. Bija prieks, ka viesu uzņēmēji mums deva iespēju visiem kopā pēc koncerta paballēties viesnīcā.

Otrdienas rīts sākās ļoti agri, jo jau septiņos bija jādodas ceļā. Svarīgi bija ierasties noteiktajā laikā Berlīnē, kur bija paredzēta jau ilgu laiku iepriekš pieteikta tikšanās. Delegācijai līdzi devās Vitingenas pilsētas mērs Karls Ridders un Heincs Ulrihs Kabrodts. Pateicoties viņiem, delegācijai bija iespēja tikties ar Vācijas Bundestāga deputātiem. Delegācija tika informēta par pašreizējām politiskajām norisēm Vācija, Eiropā, pasaulē, kā arī norišu saistību ar norisēm Baltijā kopumā un Latvijā atsevišķi. Bija iespēja uzdot arī jautājumus. Deputāta palīdze pavadīja delegāciju uz Reihstāga ēkas apskati un bija iespēja apmeklēt Reihstāga stikla kupolu un sajust gan vēsturisko elpu, gan vērot Berlīnes panorāmu. Pēc neilga brīvā laika, tika aplūkots Berlīnes vēsturiskais centrs, otrajā pasaules karā nogalināto ebreju piemiņas vieta, Potsdamas laukums ar ļoti ekscentriski moderno arhitektūru, Sony centrs, Berlīnes mūra paliekas, Pasaules pulkstenis un citas nozīmīgas Berlīnes vietas. Un pēc deviņiem vakarā sākās ceļš uz Koknesi, kura laimīgi tika sasniegta trešdienas vēlā pēcpusdienā.

Sabīne, Līga, Andris

Pirmo reizi mūžā ejot pa Berlīnes centrālo ielu Unter den Linden, uzsākām dziesmu. Dziedājām kopā viss koris. Pie vēstniecības ēkas, skolotāja klusināja, bet policisti smaidot teica: “Singen weiter” (dziediet tālāk). Lai sasildītos arī dejojām uz ielas. Cilvēki ejot mums pretī smaidīja. Berlīnē bija vērojama  ļoti lieta tautu daudzveidība. Dažbrīd pārņēma nedroša sajūta, jo televīzijā esam redzējusi kas notiek, ja ir terorakti. Bet paldies dievam, viss bija labi. Berlīne ir skaista pilsēta. Bijām arī Reihstāgā, kur notika tikšanas ar Sociāldemokrātiskās  partijas deputātu palīgiem. Bija interesanti klausīties domas par drošību Eiropā un pasaulē, kā arī NATO ietekmēm, iespējamiem nākotnes scenārijiem. Saņēmām  arī piemiņas dāvanas no Reihstāga.  Skaisti bija vērot Berlīni no stikla kupola un vērot kā turpat virs galvas plīvo lielais Vācijas karogs. Iespaidīgs bija Berlīnes centrā esošais memoriāls nacistu nogalinātajiem ebrejiem. Berlīnē pavadījām 9 stundas, bet sajūta pārņēma, ka laika bija par maz.

Māris Reinbergs

Ir patiess prieks, ka kopš 1994. gada augusta, kad pirmo reizi kopā ar Viesturu Cīruli un Rasmu Noviku ieradāmies Vitingenā un uzsākām mūsu pilsētu draudzību, tā ir veidota un kopta nu jau vairāk nekā 20 gadus. Tā ir savstarpēji bagātinājusi abu pašvaldību iedzīvotājus, un arī šī reize nebija izņēmums. Koris gatavošanos Vācijas Vienības dienas koncertam Vitingenā uzsāka tūlīt pēc Vitingenas pilsētas mēra ielūguma saņemšanas pagājušā gada vasarā. Ļoti rūpīgi tika izvēlēts repertuārs tieši šai reizei, un sekoja arī mērķtiecīgs darbs kora mēģinājumos. Koncerts pārspēja visu gaidīto – kora sniegums aizkustināja un saviļņoja gan vitingeniešus, gan pašus dziedātājus. Tā bija pacilājoša un enerģētiski uzlādējoša svētku sajūta, kas valdīja pilsētas hallē gan koncerta laikā, gan vēl ilgi pēc tā.

Šis bija arī ļoti izglītojošs brauciens mūsu jauniešiem. Tā bija vēstures stunda par demokrātiju un totalitārismu, iepazīstot Vācijas iekšējās robežas un Berlīnes mūra izveidi pēc otrā pasaules kara.  Tā bija fizikas, ķīmijas un bioloģijas stunda zinātnes centrā Volfsburgā, kur jaunieši varēja eksperimentāli pielietot iegūtās zināšanas, kā arī atklāt daudz ko jaunu. Tā bija emocionāla dzīves prasmes skola, dzīvojot viesģimenēs, izmantojot savas svešvalodas zināšanas, iepazīstot vācu tautas vitalitāti un raksturu Oktoberfest svinībās.

Paldies koristu vecākiem par iespēju ļaut jauniešiem izdzīvot šos skaistos,  neaizmirstamos mirkļus Vācijā, gūt jaunu pieredzi un nedalītu pozitīvu attieksmi, celt savu pašvērtējumu un pašapziņu.

Mēs varam lepoties ar mūsu - Kokneses jauniešiem.

Dainis Vingris

Ļoti interesantiem notikumiem piepildīts brauciens, ar programmu, kas kulmināciju sasniedza sadraudzības 20 gadu jubilejas svinībās ar Kokneses kora lielisko koncertu.  Līdzās tam nozīmīga bija sadarbības pilsētas pārstāvju organizētā tikšanās  Bundestāgā ar tikšanos ar politiķiem.

 

postheadericon Jubilejas svinības Vitingenā

Ir pagājuši divdesmit gadi kopš 1996. gadā noslēgtās vienošanās par sadarbību starp Koknesi un Vitingenu Vācijā. Šo divdesmit gadu laikā ir izveidojusies draudzība, kas balstās uz savstarpēju sapratni, kultūru daudzveidības iepazīšanu un privātu draudzīgu kontaktu dibināšanu. Kopā ar Vitingenas delegācijas pārstāvjiem, sadraudzības jubileja Koknese tika svinēta Kokneses novada svētku ietvaros. Vitingenas pusē jubilejas svinības notika Vācijas Vienības dienā 3. oktobrī. Lai piedalītos svētku svinībās, uz 1600 km attālo Vitingenu devās delegācija 46 koknesiešu sastāvā, Kokneses novada domes priekšsēdētāja Daiņa Vingra vadībā. 36 I. Gaiša Kokneses vidusskolas kora dziedošie jaunieši Initas Asarītes vadībā (koncertmeistare Ilona Makareni), skolotājas un  viesu uzņēmējas Sarmīte Stepe un Līvija Reinberga ilggadēji Vitingenas viesu uzņēmēji Arta Ločmele un Jānis Putniņš, Kokneses novada domes deputāti Māris Reinbergs un Henrihs Ločmelis uzsāka ceļu uz sadraudzības pilsētu Vitingenu Lejassaksijā 29. septembrī. Pēc garām autobusā pavadītām stundām un nakšņošanas Polijā, septembra pēdējā dienā delegācija ieradās Vācijā.  Lai izkustinātu no ilgās sēdēšanas piekusušās kājas, skaisti saulainā dienā netālu no Potsdamas, ar sajūsmu tika aplūkota Sansusī (Sanssouci)  pils un tai līdzās atrodošais burvīgais pils dārzs.

Līna un Samanta

Daudzveidīgās skulptūras mūs ļoti iespaidoja, tās bija izvietotas  dārza teritorijā. Vēlējāmies apskatīt pēc iespējas lielāku teritoriju, kas likās milzīga. Gribējām redzēt arī Potsdamas pili. Kopā ar vēl vairākiem grupas biedriem pat apmaldījāmies plašajos pils dārzos ar brīnišķīgām strūklakām un daudzveidīgiem kokiem. Gandrīz nokavējam autobusa atiešanu, līdz ar to pēc brauciena noteikumiem, nācās stāvlaukumā dziedāt un dejot, bet izkustinātās kājas palīdzēja vieglāk turpināt ceļu.

Pēc pastaigas skaistajos pils dārzos turpinājās ceļš līdz galamērķim. Precīzi norunātajā laikā pie vasarā renovētās Vitingenas pilsētas halles delegāciju sagaidīja Vitingenas pilsētas mērs Karls Ridders un Knezebekas apdzīvotās vietas mērs Heincs Ulrihs Karodts. Pēc kopīgām vakariņām priecēja atkal tikšanās ar Vitingenas draugiem un notika tikšanas ar viesu uzņēmējiem, savukārt septiņpadsmit dziedātāji ar kora vadītāju  un autobusa šoferiem devās uz senlaicīgā stilā ieturēto viesnīcu „Berliner Hof” Vitingenas ciemā Rādē.

Pirmā oktobra rīts pārsteidza ar lietu, par ko priecājās vitingenieši, jo šī vasara viņiem bijusi ļoti karsta un bez lietus. Delegācijai lietus netraucēja pa autobusa loga vērot Volfsburgas pilsētu un tās lielākā uzņēmuma Volkswagen rūpnīcas apkārtni. Neliels atvēsinošs skrējiens pa lietu un zinātne apbūra visus. Milzīgais zinātnes centrs „Phaeno” (www.phaeno.de) vienaldzīgu neatstāja nevienu. Bija iespēja vērot, izbaudīt un pārbaudīt visdažādākos zinātnes brīnumus.

Otto, Niklāvs, Patrīcija

Uzrunāja  zinātnes centra  ēka. Tās arhitektūra bija fascinējoša. Tik savdabīga ēka, kas balstās uz desmit betona bluķiem ar slīpu veidolu  nebija līdz šim redzēta. Centrs bija lielāks un vēl daudzveidīgāks nekā Aha centrs Igaunijā. Visu to, ko mācāmies skolā varējām praktiski pārbaudīt.  Iespaidīgs bija mākslīgi radītais uguns tornado šovs. Šajā centrā katrs varēja atrast ko jaunu, jo visi eksperimenti, paraugdemonstrējumi un  paraugi viens no otra atšķīrās un katrs varēja atrast kaut ko interesējošu un aizraujošu. Interesants bija vecuma noteicējs, kur cilvēka seja tiek noskenēta un tiek pateikts cilvēka vecums. Atšķiras ne tikai vecums, bet pat dzimums. Grupas meitenei ar brillēm, kurai ir 17 gadi tika noteikts 60 gadu vecums. Noņemot brilles vecums parādīts tika atbilstošais vecums. Bija iespēja izbaudīt griešanos raganas mājā un apjukt optiskās ilūzijas radītajā mājā. Būtiski bija saprast kādas fizikālas, matemātiskas, bioloģiskas vai kādas citas norises notiek katrā vietā. Domāju, ka zinātnes centra apmeklējums labāk palīdzes saprast parādību norises. Iespaidīgs bija ari pagrabstāva izvietotais lāzeršova labirints ar līdzdarbošanos.

Klātienē apskatot Volfsburgu pienāca pēcpusdiena un pēc neliela atelpas brīža Vitingenā, bija jādodas uz Oktoberfest svinībām Hāgenā Mānburgā. Lai gan svinības raksturīgas Vācijas dienvidiem, tradīcijas pārņem arī vitingenieši un jau otro gadu rīko svētkus.

Mārtiņš, Ingus, Inita

Sajūtas  bija neaprakstāmas, jo visi dziedāja jau ar pirmajām  orķestra radītajam mūzikas skaņām. Grupas dalībnieki ātri iejūtās svētku svinībās un bija līdzās citiem gatavi dejot ne tikai uz grīdas, bet arī uz krēsliem un galdiem. Atmosfēra bija jautra, svinīga un savā veidā nebijuša. Iepazināmies ar jauniem cilvēkiem no tuvējas apkārtnes, kuri runāja gan vācu, gan angļu, gan krievu valodā. Pārsteidza, ka vietējie uz svētkiem bija ieradusies savos svētku tērpos. Vīrieši ādas biksēs un sievietes kleitās, ko sauc Dindrl.  Gandrīz visiem vīriešiem mugurā bija krekli ar smalkām rūtīm.  Var teikt, ka kā sāls brūcē bija tas, ka svinīgā daļa ievilkās par stundu un tad, kad sākās balles daļa, bija jau jādodas mājās. Tomēr dažiem bija iespēja balli turpināt viesnīcā.

Jānis un Arta

Oktoberfests lieliski raksturo klasisku vācieti, ikdienā dzīvojot ģimeniskā vidē, vācietis ir atturīgs, jo uz ielas neballējas un vakaros ārā neuzturas un  visa ikdienas dzīve notiek ģimenes lokā. Oktoberfests nav nonivelējams līdz banālai alus dzeršanai un dejošanai. Taču ne jau velti šādi svētki ir populāri visā pasaulē.  Par šiem svētkiem runājot, spilgtā atmiņā paliek precizitāte un tradīciju turēšana godā, jo pasākums Vitingenā notiek tikai otro gadu. Taču svētku sajūtu  rada tas, ka visi ierodas precīzi, nav iešūpošanās, viss notiek uzreiz. Un nevienam nebija divu domu, kā  uzvesties pasākumā, ko darīt, viss bija ļoti organizēts, sākot no galda dejām līdz neprātīgai virpuļošanai deju zālē, kas šo pasākumu no banālas izklaides  paceļ klasiska vācieša  smaga darba rezultāta tradīcija.

Vācijā 3.oktobrī tiek atzīmēta Vienības diena. 1989. gada oktobrī tika atvērta iekšējā robeža starp Vācijas Demokrātisko republiku un Vācijas Federatīvo republiku. Vācija tika atkal apvienota. Mūsu sadraudzības pilsēta atradās tieši pie Vācijas iekšējās robežas. Tā kā delegācija ieradās Vitingenā šajā laikā, liela uzmanība tika pievērsta tieši Vācijas atkal apvienošanai un jauniešiem bija iespēja iepazīt Vācijas neseno vēsturi.

2. oktobra rītā delegācija devās apmeklēt Vitingenas rātsnamu un aplūkot tur izvietoto bijušās iekšējas robežas modeli. Tālāk ceļš veda uz bijušo robežzonu dažu kilometru attālumā no Vitingenas.

Patrīcija, Renāte, Lelde

Zināmi bija  daudzi fakti no vēstures stundām par norisēm Vācijā pēc otrā pasaules kara un izveidoto iekšējo robežu. Tagad bija iespēja vietu, kur reiz bija robeža apmeklēt un apskatīt savām acīm. Bija interesanti redzēt un klausīties kā cilvēki dzīvoja pierobežā. Redzētā vieta ar novietoto mūra palieku, dzeloņdrātīm un sargposteņa nelielo ēku  lika saprast kā tas īstenībā notika. Grūti iztēloties kā ir tad, ja cilvēkiem ir jādzīvo pie mūra vai milzīgas sētas, kas sadala reiz brīvi pieejamu teritoriju. Bija interesanti izlodāt sarga posteni ar maziem lodziņiem, bet grūti iedomāties, ka tik mierīgā vietā, kāda tur ir pašreiz,  tika arī šauts un sētas vienā pusē atradās kājnieku mīnas.

Inita

Man pierobežā ap sirdi kļuva silti, jo bija iespēja redzēt un nofotografēt to vietu, kur mana meita divas vasaras dzīvojot Vitingenā devās uz skolu.

Tālāk ceļš veda uz apmēram 70 kilometrus attālo bijušo robežkontroles punktu Helmštedtā Marienbornā. Šajā vietā ir saglabāts robežkontroles punkts vēsturiskajā izskatā ir iespēja ar izstādes palīdzību aplūkot kāda izskatījās dzīve aiz dzelzs priekškara, apmeklēt robežsardzes torni un redzēt kā agrāk tika cilvēki kontrolēti šķērsojot robežu, ar kādām metodēm tas tika veikts un pēc kādām pazīmēm tika noteikta cilvēka identitāte. Varēja arī iegūt informāciju kā tika pārbaudītas pases un cilvēki. Gidu stāstījumā un ekspozīcijā tika sniegta informācija par veidiem kā cilvēki mēģināja bēgt, un kas notika ar tiem, kam tas izdevās un arī tiem, kam tas nebija lemts.

Beāte, Mairis, Jūlija, Leonards

Pārņēma diezgan spēcīgas un baisas emocijas, jo skolā par to tika mācīts, bet tagad bija iespēja to redzēt no cita aspekta. Šī vēsture te norisinājās pavisam nesen. Ir labi, ka pašreiz situācija ir mainījusies un robežas starp valstīm ir zudušas, neviens netiek kontrolēts un visu laiku turēts aizdomas un ierobežots savās tiesības, kā arī pazemots. Mēs uzzinājām kā notika pārbaudes uz robežas, cik grūts un sarežģīts ceļš bija jāmēro, līdz tika šķērsota robeža. Cik ļoti grūti cilvēkiem bija fiziski un garīgi paciest šo procesu un pazemojums.

Pēcpusdienā uzsākot mājupceļu uz Vitingenu, delegācija apmeklēja Helmšedtas vecpilsētu un pastaigā iepazina Vitingenas pilsētas seno daļu un kā vienmēr viesojoties Vitingenā nofotografējās pie baznīcas priekšā bronzas skulptūras kurpniekpuiša (Vitingena reiz esot bijusi slavena ar saviem kurpniekiem, te kādu laiku bijuši pat 18 kurpniekmeistari). Pastaigas laikā nesagatavotus pārsteidza lietus un pēc kāda mirkļa viesu uzņēmēju ģimenēs un viesnīcā tika dzerta silta tēja un pavadīts laiks kopējās sarunās, jo jauniešiem tik ierastais internets izpalika.

Vācijas svētku dienas 3. oktobra rīts sākās ar interesantu piedzīvojumu, jo pirms programmā paredzētās ekskursijas tika iekļauts Reinholda Borhera dzelzceļa un vilcienu modeļu istabas apmeklējums, kas savā varā aizrāva ne vienu vien.

Atis, Ingus, Andris, Sabīne

Bija patīkami redzēt, kas notiek, ja  cilvēks ļoti aizraujas ar savu hobiju un savā mājā divpadsmit gadu laikā ir izveidojis tik iespaidīgu maketu kā viena klase mūsu skolā ar diviem logiem. Maketā ir izveidota ne tikai skaista ainava, bet viss arī darbojas. Caur tuneļiem, pa sliedēm, pa depo, brauc vilcieni, tie apstājas stacijās un tad turpina ceļu. Ir daudz mājas, pie kurām redzami pat vismazākie cilvēki, ir upes, ezeri, dīķi, maršē karavīri un tā joprojām. Lai  visi vilcieni izbrauktu, ir nepieciešama stunda. Iespaidīgi bija aplūkot ainavu naktī. Ja būtu iespējams, es pats varētu tur arī pavadīt visu dienas dalu, jo mani tas aizrautu. Iespaidīgi bija redzēt,  ka novada domē atrodošā Kokneses pils modeļa autors ir izveidojis tik varenu maketu, kuru visi varam apbrīnot.

Pēc tam tika apmeklēts dzirnavu muzejs Gifhornā. Līdzās Vācijā kādreiz esošajām dzirnavām, bija redzamas grieķu, holandiešu, franču un citu zemju dzirnavas. Daudzas no dzirnavām darbojās un bija redzams kā notiek graudu malšana.  Pēc pastaigas dzirnavu muzejā delegācija devās atceļā uz Vitingenu. Korim sākās mēģinājums, savukārt delegācijas pārstāvji ar piemiņas brīdi Vitingenas kapsētā pieminēja Kokneses Goda pilsoņus Valdtrautu Buurmani un Vilhelmu Rotveileru. Pirms koncerta pilsētas hallē pulcējās gan delegācija, gan viesu uzņēmēji uz kopīgām vakariņām. Notika priecīga atkalredzēšanās. Pulksten septiņos sākās Kokneses un Vitingenas sadraudzības 20 gadadienai veltīts pasākums. Līdzās abu sadraudzības pilsētu domes priekšsēdētāju svētku uzrunām bijušais Vitingenas pilsētas direktors, sadraudzības aizsācējs Johannes Plumeiers savā runā atskatījās uz sadarbības pirmo desmitgadi. Svētku programmas kulminācija bija I.Gaiša Kokneses vidusskolas kora un Knēzebekas pūtēju orķestra neaizmirstamais koncerts.

Inita

Pirms koncerta bija nelielas bažas par kora izkārtojumu dziedāšanai uz skatuves, jo mums tik tradicionālo podestu tur nebija. Mēģinājām vairākus variantus līdz beidzot atradām pašu skanīgāko.

Tad, kad ieraudzīju savas meitenes tik skaistas un puišus tik staltus, sapratu, ka viss būs kārtībā. Ja dara no sirds, tad aiziet uz sirdi. Katram skolotājam noteikti ir savi acu pāri, kurus viņš meklē un atrod. Arī priekšnesuma laikā. Man tādi bija 36. Un priecājos, ka skolotāju Ilonu noteikti sauksim par savējo. Esmu laimīga ar tādiem jauniešiem.

Patrīcija, Elīna, Ralfs

Bija patīkami redzēt skatītāju sejas un just aizraujošus skatienus un saprast, ka skatītāji līdzpārdzīvo. Un pie vācu dziesmas visi līgojās līdzi kā Oktoberfest laikā un dziedāja. Ar dziesmu “Mazā kaija” trāpījām desmitniekā. Saņēmām Vitingenas pilsētas sarūpētās dāvanas (skaista glāze ar abu pilsētu ģērboņiem un veltījumu 20 gadu jubilejā, saldumiem vai pieaugušajiem vietējās alus darītavas ražots alus) pēc koncerta klausītāji nāca klāt un teica, ka mēs skaisti dziedam. Pirms un pēc koncerta, kās arī koncerta laikā bija svinīga pacilājuma sajūta par iespēju būt klāt un dziedāt sadraudzības pilsētā. Bija prieks, ka viesu uzņēmēji mums deva iespēju visiem kopā pēc koncerta paballēties viesnīcā.

Otrdienas rīts sākās ļoti agri, jo jau septiņos bija jādodas ceļā. Svarīgi bija ierasties noteiktajā laikā Berlīnē, kur bija paredzēta jau ilgu laiku iepriekš pieteikta tikšanās. Delegācijai līdzi devās Vitingenas pilsētas mērs Karls Ridders un Heincs Ulrihs Kabrodts. Pateicoties viņiem, delegācijai bija iespēja tikties ar Vācijas Bundestāga deputātiem. Delegācija tika informēta par pašreizējām politiskajām norisēm Vācija, Eiropā, pasaulē, kā arī norišu saistību ar norisēm Baltijā kopumā un Latvijā atsevišķi. Bija iespēja uzdot arī jautājumus. Deputāta palīdze pavadīja delegāciju uz Reihstāga ēkas apskati un bija iespēja apmeklēt Reihstāga stikla kupolu un sajust gan vēsturisko elpu, gan vērot Berlīnes panorāmu. Pēc neilga brīvā laika, tika aplūkots Berlīnes vēsturiskais centrs, otrajā pasaules karā nogalināto ebreju piemiņas vieta, Potsdamas laukums ar ļoti ekscentriski moderno arhitektūru, Sony centrs, Berlīnes mūra paliekas, Pasaules pulkstenis un citas nozīmīgas Berlīnes vietas. Un pēc deviņiem vakarā sākās ceļš uz Koknesi, kura laimīgi tika sasniegta trešdienas vēlā pēcpusdienā.

Sabīne, Līga, Andris

Pirmo reizi mūžā ejot pa Berlīnes centrālo ielu Unter den Linden, uzsākām dziesmu. Dziedājām kopā viss koris. Pie vēstniecības ēkas, skolotāja klusināja, bet policisti smaidot teica: “Singen weiter” (dziediet tālāk). Lai sasildītos arī dejojām uz ielas. Cilvēki ejot mums pretī smaidīja. Berlīnē bija vērojama  ļoti lieta tautu daudzveidība. Dažbrīd pārņēma nedroša sajūta, jo televīzijā esam redzējusi kas notiek, ja ir terorakti. Bet paldies dievam, viss bija labi. Berlīne ir skaista pilsēta. Bijām arī Reihstāgā, kur notika tikšanas ar Sociāldemokrātiskās  partijas deputātu palīgiem. Bija interesanti klausīties domas par drošību Eiropā un pasaulē, kā arī NATO ietekmēm, iespējamiem nākotnes scenārijiem. Saņēmām  arī piemiņas dāvanas no Reihstāga.  Skaisti bija vērot Berlīni no stikla kupola un vērot kā turpat virs galvas plīvo lielais Vācijas karogs. Iespaidīgs bija Berlīnes centrā esošais memoriāls nacistu nogalinātajiem ebrejiem. Berlīnē pavadījām 9 stundas, bet sajūta pārņēma, ka laika bija par maz.

Māris Reinbergs

Ir patiess prieks, ka kopš 1994. gada augusta, kad pirmo reizi kopā ar Viesturu Cīruli un Rasmu Noviku ieradāmies Vitingenā un uzsākām mūsu pilsētu draudzību, tā ir veidota un kopta nu jau vairāk nekā 20 gadus. Tā ir savstarpēji bagātinājusi abu pašvaldību iedzīvotājus, un arī šī reize nebija izņēmums. Koris gatavošanos Vācijas Vienības dienas koncertam Vitingenā uzsāka tūlīt pēc Vitingenas pilsētas mēra ielūguma saņemšanas pagājušā gada vasarā. Ļoti rūpīgi tika izvēlēts repertuārs tieši šai reizei, un sekoja arī mērķtiecīgs darbs kora mēģinājumos. Koncerts pārspēja visu gaidīto – kora sniegums aizkustināja un saviļņoja gan vitingeniešus, gan pašus dziedātājus. Tā bija pacilājoša un enerģētiski uzlādējoša svētku sajūta, kas valdīja pilsētas hallē gan koncerta laikā, gan vēl ilgi pēc tā.

Šis bija arī ļoti izglītojošs brauciens mūsu jauniešiem. Tā bija vēstures stunda par demokrātiju un totalitārismu, iepazīstot Vācijas iekšējās robežas un Berlīnes mūra izveidi pēc otrā pasaules kara.  Tā bija fizikas, ķīmijas un bioloģijas stunda zinātnes centrā Volfsburgā, kur jaunieši varēja eksperimentāli pielietot iegūtās zināšanas, kā arī atklāt daudz ko jaunu. Tā bija emocionāla dzīves prasmes skola, dzīvojot viesģimenēs, izmantojot savas svešvalodas zināšanas, iepazīstot vācu tautas vitalitāti un raksturu Oktoberfest svinībās.

Paldies koristu vecākiem par iespēju ļaut jauniešiem izdzīvot šos skaistos,  neaizmirstamos mirkļus Vācijā, gūt jaunu pieredzi un nedalītu pozitīvu attieksmi, celt savu pašvērtējumu un pašapziņu.

Mēs varam lepoties ar mūsu - Kokneses jauniešiem.

Dainis Vingris

Ļoti interesantiem notikumiem piepildīts brauciens, ar programmu, kas kulmināciju sasniedza sadraudzības 20 gadu jubilejas svinībās ar Kokneses kora lielisko koncertu.  Līdzās tam nozīmīga bija sadarbības pilsētas pārstāvju organizētā tikšanās  Bundestāgā ar tikšanos ar politiķiem.

 

postheadericon Miķeļtirgus

Mūsu skolā viena no noturīgākajām tradīcijām ir Miķeļtirgus... Tad vecāki kopā ar bērniem gādā par to, ko pārdot, mājās notiek cepšana un vārīšana, gatavošana... ir arī citādi brīnumi. Un vienmēr arī kāda čigāniete izstaigā pa tirgu un uzzīlē katram, kas vēlas, lielu laimi! Šogad, kā katru gadu, visvairāk bija saldumi! Daždažādi! Un tirgošanās notika ilgi! Līdz pēdējam pircējam...

 

postheadericon Jauns sporta inventārs Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolai

Pateicoties Izglītības un Zinātnes ministrijas piešķirtajam finansējumam Kokneses novada domes projekta „Sporta inventāra iegāde Kokneses novada izglītības iestādēs” ietvaros Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas skolēni šogad sporta nodarbībās varēs izmantot jaunu inventāru dažādu vingrojumu un vingrinājumu apguvei. Sporta inventāra klāsts izglītības iestādē ir būtiski papildināts - ir iegādāti 15 basketbola bumbas, 16 volejbola bumbas, 20 pildbumbas, 20 vingrošanas riņķi, 12 barjeras, hronometri un svilpes. Inventāra piegādi veica SIA „Lāsa-100”. Inventāra papildinājums spēs nodrošināt visiem bērniem atbilstošo  basketbola un volejbola pamatelementu, prasmju un iemaņu apgūšanu jau pašos pamatos.

Projekta mērķis ir nostiprināt un uzlabot Kokneses novada vispārējo izglītības iestāžu audzēkņu veselību, veicināt vēlmi regulāri iesaistīties sporta nodarbībās, attīstīt mācību priekšmeta „Sports” standartā attiecīgajam vecumposmam noteiktās pamatprasmes, papildinot sporta inventāra materiāltehnisko bāzi septiņās vispārējās izglītības iestādēs un nodrošinot iespēju kopumā 1014 bērniem sporta stundās un sporta interešu izglītības programmās nodarboties ar daudzveidīgiem vingrojumiem, vingrinājumiem un fiziskajām aktivitātēm.

Kopumā sporta inventārs visām septiņām Kokneses novada izglītības iestādēm iegādāts 6991.08 euro vērtībā, t.sk. 50 % jeb 3495.54 euro ir Izglītības un zinātnes ministrijas finansējums, 50 % - Kokneses novada domes līdzfinansējums.

Informāciju sagatavoja: Māra Bitāne

Kokneses novada domes Attīstības nodaļas vadītāja p.i. T.65133636

 

 

postheadericon Miķeļa brīnumi

Rudens, bagāts vīrs būdams, savas veltes dāvā visiem. Tikai jāpaņem! Daži izdomā, kā uztaisīt no vairākiem dažādiem augiem vienu lielu brīnumu, vai vairākus, un tad izveidojas vesels brīnumu dārzs! Arī šoruden 1.-4.klašu skolēni kopā ar vecākiem un skolotājiem gatavoja savus rudens pārsteigumus, ar kuriem dižoties izstādē "Miķeļa brīnumi". Tradīcija bijusi tāda - no pēdējā lauka, kuru novāc talkā, paņem labības kūlīti, nopin vainagu un to glabā līdz nākamā gada pavasarim, lai varētu to atkal izbērt laukā un tad - lai aug! Lai mūsu dārziem auglība un svētība! Ja Tu vēl neesi atradis savu rudens JUMI, tad meklē! Lai svētība un laime arī Tev!

 

postheadericon Palīdzēsim Neptūnam uzveikt atkarību!

Mēs visi zinām, ka pēdējie trīs skolas gadi ir grūtākie un atbildīgākie, tieši tādēļ Neptūns parūpējas par to, lai mums tie kļūtu vieglāki un pozitīvām emocijām bagātāki! Taču šajā vasarā Neptūnam radās atkarība no spēles "Pokemon GO". Šīs atkarības dēļ Neptūns nepilnvērtīgi pildīja savus pienākumus, tāpēc mēs, divpadsmitie, lūdzām vidusskolas jauniņajiem, desmitajiem, palīdzēt atkarību uzveikt! Viņi lika saprast, ka jebkurā vecuma posmā un jebkura dzimuma cilvēks spēj atrast nodarbes, kas liek justies laimīgam, taču nerada kaitējumu dzīves kvalitātei. Mēs sakām paldies par viņu palīdzību un ieguldīto darbu, un ar lielu prieku uzņemam 10. klases audzēkņus savā "vidusskolnieku pulciņā"! Protams, esam pateicīgi arī skolotājām par pacietību un atbalstu pasākumu norisē!

I.Gaiša Kokneses vidusskolas divpadsmitie


 

postheadericon Olimpiskā diena

 

postheadericon Rudens ekskursijā kopā ar klasesbiedriem

20.septembrī abas 5.klases un 6.b.klase devāmies uz Valguma pasauli Engures novadā. Tā ir vieta veselīgai atpūtai, labsajūtai un priekam. Kaut gan laiks bija pavēss, pastaiga pa Baskāju taku 2 stundu garumā bija aizraujoša. Pēc tam bija relaksējošs pasākums ar karstām kāju vannām un ārstniecības augu tēju. Pēc tam devāmies uz Klapkalnciema jūrmalu. Starp mums bija tādi bērni, kas jūru redzēja pirmo reizi!! Tad ekskursija pa Šlokenbekas pili, kur daži teicās redzējuši Balto dāmu, un tad mājupceļš ar iegriešanos Tukumā un, protams, lielveikals! Tagad gaidām pavasari un gudrojam, kurp atkal varētu aizbraukt!!

Klases ekskursijā pavadīja Dace Skopāne, Sandra Māliņa un Ingrīda Frīdenberga