Get Adobe Flash player
Sākums Notikumi

postheadericon Notikumi

postheadericon Gleznojam rudeni

Gleznojam rudeni

Jau otro gadu Kokneses vidusskolas skolēni darbojas ERASMUS+ projektā "TEACH" jeb "Eiropas mākslu virkne".

Priecājamies par to, ka šogad projekta darbībā iesaistījušies aktīvi un izdarīgi skolēni no 8.a klases, tātad aug jauna maiņa projekta "veterāniem".

Šogad projekta pirmā tikšanās būs Itālijā, Alatri pilsētiņā, kur paredzēts, strādājot starptautiskās grupās, apgleznot lielus audeklus, lai ar tiem varētu rotāt senatnīgās skolas fasādes ārsienu, jo tāda tradīcija - svētkos rotāt namus ar apgleznotiem audekliem - senāk Itālijā bijusi populāra, un tikšanās rīkotāji grib parādīt, cik jauka bijusi šī tradīcija.

Projekta dalībnieki no Itālijas izvēlējušies, ka apgleznotajos audeklos jāpauž rudenīgas noskaņas, un katrai dalībskolai uzdotais mājasdarbs bija - atvest līdzi 5 skices iespējamajiem gleznojumiem.

Lai atrastu vislabākās idejas skicēm, septembra beigās skolā tika izsludināts konkurss, kura nolikumā vēstīts, ka var piedalīties jebkurš skolēns. Īpašs paldies meitenēm no 7. klases, kas bija atradušas laiku un interesi, lai izveidotu savus zīmējumus!

Pateicoties Dominika un viņa klasesbiedru (8.a klase) darbīgumam, bija iespējams veidot arī kolektīvus gleznojumus: bija sagādātas otas un krāsas, sagatavots skices pamats. Kā redzams fotoattēlos, šī iespēja daudziem bija pa prātam.

Ceturtdien, 3. novembrī, žūrija novērtēja iesniegtos darbus un par labākajiem atzina 6, kurus arī vedīsim līdzi uz Itāliju. Cerams, ka mūsu skolēnu idejas radīs atbalstu un būs redzamas apgleznotajos audeklos!

Pēc atgriešanās no projekta vizītes visi iesniegtie darbi tiks izstādīti. Kā vienmēr, pēc brauciena būs arī pasākums, kurā visi interesenti varēs uzzināt, kā projekta dalībniekiem gājis Itālijā. Gaidīsim!

 

postheadericon Stāstnieku konkurss

 

Mūsu skolā, kā ikkatru gadu, notika Stāstnieku konkurss "Teci teci, valodiņa" 1.kārta. Piedalījās 12 skolēni no 2.-6.klasei. Citās skolās piedalās daudzi pamatskolēni un pat vidusskolēni, bet mums vairāk šo konkursu iecienījuši sākumskolēni. Visi bija ļoti gatavojušies!!! Bija liels prieks klausīties! Žūrijā šoreiz bija arī Ingrīda Grūbe, mūsu Kokneses bibliotēkas Pieaugušo nodaļas vecākā bibliotekāre. Uz nākamo kārtu, kura notiks Pļaviņās, izvirzīti: Samanta Dardete, Kristija Rotkāja, Agne Annija Strazdiņa, Gundega Beķere, Meldra Eglīte, Krista Strazdiņa. Lai meitenēm veicas!!! Paldies skolotājām: Anitai Ločmelei, Īrisai Karosai, Ingrīdai Frīdenbergai un Evitai Užulei! Liels paldies arī vecākiem par atbalstu!

Inguna Žogota, Stāstnieku konkursa organizatore

 

 

postheadericon Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis viesojas Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) 14. oktobrī Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā skolēniem vadīja lekciju par valsts aizsardzību "Kā mēs sargājam Latviju?". Lekcijā piedalījās arī Zemessardzes 55.kājnieku bataljona 1.kājnieku rotas virsseržants seržants Artis Ošiņš, kurš skolēniem pastāstīja par savu dienesta pieredzi.

Lekcijas iesākumā ministra kungs jauniešiem pajautāja: "Kā mēs sargāsim Latviju?" Tūlīt sekoja vairākas atbildes, no kurām viņam visvairāk patika kāda zēna sacītais: "Ar sirdi un dvēseli." "Ļoti pareizi, ja visi to apzinātos, šādas lekcijas nebūtu nepieciešamas," atzina Raimonds Bergmanis. Sagatavotajā prezentācijā ministrs pieminēja galvenos Aizsardzības ministrijas darbības uzdevumus, izstrādājot un īstenojot valsts aizsardzības politiku, kā arī tika pārrunātas jauniešu iespējas iesaistīties valsts aizsardzībā. Brīvprātīgi iestājoties Jaunsardzē, vēlāk Zemessardzē, studējot Nacionālajā aizsardzības akadēmijā vai kļūstot par profesionālu karavīru Nacionāli bruņotajos spēkos - ikviens jaunietis var būt noderīgs savai valstij. Stāstījumu par karavīru ikdienu papildināja nelieli video sižeti.

Pasākuma noslēgumā Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis Kokneses novada domes priekšsēdētājam Dainim Vingrim pasniedza īpašu dāvanu Koknese novada domei - Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras izveidotu attēlu, kurā redzami Kokneses pils nocietinājumi ap 1600. gadu. Šī tikšanās bija izzinoša un vērtīga mācību stunda - vairāk kā simts 8. - 12. klašu audzēkņi ar interesi klausījās lekciju un uzdeva jautājumus par runātajām tēmām.

Lekcija notika Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadītā skolu projektā, lai skolēni vairāk uzzinātu par Latvijas aizsardzības spējām un to stiprināšanu, jauno Valsts aizsardzības koncepciju un NATO Varšavas samita lēmumiem, karavīru rūpēm par vides aizsardzību Ādažu poligonā, kā arī aizsardzības nozares aktualitātēm un īstenotajiem projektiem. Jau vairākus gadus Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem organizē lekcijas Latvijas skolās. Lekciju mērķis ir veicināt skolēnu izpratni par aizsardzības nozari, Latvijas dalību NATO un kolektīvo aizsardzību, kā arī veidot un uzturēt karavīru saikni ar sabiedrību.

 

postheadericon Ekskursija Raunas pusē

Rudens, tāpat kā pavasaris, mūsu skolā ir ekskursiju laiks. Kā vienmēr autobusu draudzīgi dalījām 2.a, 2.b, 4.a klašu skolēni un audzinātājas.

Ceļš mūs veda uz Vidzemi. Kā pirmais pārsteigums mums bija Cecīļu dabas taka ar līkumaino Dančupīti, kura gadu simtos ar ūdens spēku izveidojusi kanjonu. Tāda ir vienīgā vieta Latvijā.

Nākamais apskates objekts bija Kieģeļceplis Raunā, kur guvām jaunas zināšanas par to, kāds ir māla ceļš līdz traukam.

Pabijām Velna alā, kur pēc teikā stāstītā, velns slēpa zeltu. Turpat netālu varējām iepazīties ar to, kā top dabīgie un veselīgie dārzeņu čipsi, cienājāmies ar tēju un maizītēm. Mājās braucot apskatījām Raunas Staburagu.

Ekskursiju noslēdzām ar lielveikalu un mājās ieradāmies laimīgi un pārguruši. Aizbrauciet un izbaudiet arī jūs!

Ilonda, Elza - 4.a klase

 

postheadericon Pasaules Skolotāju dienai par godu

7.oktobrī I.Gaiša Kokneses vidusskolas skolotāji, par godu Pasaules Skolotāju dienai, devās uz Rīgu, lai apskatītu jaunatklāto Raiņa un Aspazijas dzīvokli Baznīcas ielā 30 ar unikālo abu dzejnieku bibliotēku (6 000 grāmatas 14 valodās). Mēs tur bijām ļoti gaidīti! Smaržoja kafija un divu gidu pavadībā izstaigājām un iepazināmies ar patiešām interesanto muzeju. Pēc tam mūsu ceļš veda uz netālu esošo Nacionālo Mākslas muzeju, kur mēs katrs apskatījām to, kas sirdij tuvāks, bet gandrīz visi iepazināmies ar J.Rozentāla jubilejas izstādi un R.Staprāna izstādi. Daudzi iegriezās arī pastāvīgajā ekspozīcijā.
Rudens vēji un mazliet līņājošais lietus nebija šķērslis, lai dotos uz Jūrmalu. Braucām uz Majoriem un tālāk jau pa liedagu vai pa Jomas ielu, kā nu kurš.
Paldies par iespēju Kokneses novada domei!

 

postheadericon Lekcija "Kā mēs sargājam Latviju"

Piektdien 14.oktobrī plkst. 13.00 skolas aktu zālē ar lekciju "Kā mēs sargājam Latviju" uzstāsies LR aizsardzības ministrs R.Bergmanis.

 

 

postheadericon Jubilejas svinības Vitingenā

Ir pagājuši divdesmit gadi kopš 1996. gadā noslēgtās vienošanās par sadarbību starp Koknesi un Vitingenu Vācijā. Šo divdesmit gadu laikā ir izveidojusies draudzība, kas balstās uz savstarpēju sapratni, kultūru daudzveidības iepazīšanu un privātu draudzīgu kontaktu dibināšanu. Kopā ar Vitingenas delegācijas pārstāvjiem, sadraudzības jubileja Koknese tika svinēta Kokneses novada svētku ietvaros. Vitingenas pusē jubilejas svinības notika Vācijas Vienības dienā 3. oktobrī. Lai piedalītos svētku svinībās, uz 1600 km attālo Vitingenu devās delegācija 46 koknesiešu sastāvā, Kokneses novada domes priekšsēdētāja Daiņa Vingra vadībā. 36 I. Gaiša Kokneses vidusskolas kora dziedošie jaunieši Initas Asarītes vadībā (koncertmeistare Ilona Makareni), skolotājas un  viesu uzņēmējas Sarmīte Stepe un Līvija Reinberga ilggadēji Vitingenas viesu uzņēmēji Arta Ločmele un Jānis Putniņš, Kokneses novada domes deputāti Māris Reinbergs un Henrihs Ločmelis uzsāka ceļu uz sadraudzības pilsētu Vitingenu Lejassaksijā 29. septembrī. Pēc garām autobusā pavadītām stundām un nakšņošanas Polijā, septembra pēdējā dienā delegācija ieradās Vācijā.  Lai izkustinātu no ilgās sēdēšanas piekusušās kājas, skaisti saulainā dienā netālu no Potsdamas, ar sajūsmu tika aplūkota Sansusī (Sanssouci)  pils un tai līdzās atrodošais burvīgais pils dārzs.

Līna un Samanta

Daudzveidīgās skulptūras mūs ļoti iespaidoja, tās bija izvietotas  dārza teritorijā. Vēlējāmies apskatīt pēc iespējas lielāku teritoriju, kas likās milzīga. Gribējām redzēt arī Potsdamas pili. Kopā ar vēl vairākiem grupas biedriem pat apmaldījāmies plašajos pils dārzos ar brīnišķīgām strūklakām un daudzveidīgiem kokiem. Gandrīz nokavējam autobusa atiešanu, līdz ar to pēc brauciena noteikumiem, nācās stāvlaukumā dziedāt un dejot, bet izkustinātās kājas palīdzēja vieglāk turpināt ceļu.

Pēc pastaigas skaistajos pils dārzos turpinājās ceļš līdz galamērķim. Precīzi norunātajā laikā pie vasarā renovētās Vitingenas pilsētas halles delegāciju sagaidīja Vitingenas pilsētas mērs Karls Ridders un Knezebekas apdzīvotās vietas mērs Heincs Ulrihs Karodts. Pēc kopīgām vakariņām priecēja atkal tikšanās ar Vitingenas draugiem un notika tikšanas ar viesu uzņēmējiem, savukārt septiņpadsmit dziedātāji ar kora vadītāju  un autobusa šoferiem devās uz senlaicīgā stilā ieturēto viesnīcu „Berliner Hof” Vitingenas ciemā Rādē.

Pirmā oktobra rīts pārsteidza ar lietu, par ko priecājās vitingenieši, jo šī vasara viņiem bijusi ļoti karsta un bez lietus. Delegācijai lietus netraucēja pa autobusa loga vērot Volfsburgas pilsētu un tās lielākā uzņēmuma Volkswagen rūpnīcas apkārtni. Neliels atvēsinošs skrējiens pa lietu un zinātne apbūra visus. Milzīgais zinātnes centrs „Phaeno” (www.phaeno.de) vienaldzīgu neatstāja nevienu. Bija iespēja vērot, izbaudīt un pārbaudīt visdažādākos zinātnes brīnumus.

Otto, Niklāvs, Patrīcija

Uzrunāja  zinātnes centra  ēka. Tās arhitektūra bija fascinējoša. Tik savdabīga ēka, kas balstās uz desmit betona bluķiem ar slīpu veidolu  nebija līdz šim redzēta. Centrs bija lielāks un vēl daudzveidīgāks nekā Aha centrs Igaunijā. Visu to, ko mācāmies skolā varējām praktiski pārbaudīt.  Iespaidīgs bija mākslīgi radītais uguns tornado šovs. Šajā centrā katrs varēja atrast ko jaunu, jo visi eksperimenti, paraugdemonstrējumi un  paraugi viens no otra atšķīrās un katrs varēja atrast kaut ko interesējošu un aizraujošu. Interesants bija vecuma noteicējs, kur cilvēka seja tiek noskenēta un tiek pateikts cilvēka vecums. Atšķiras ne tikai vecums, bet pat dzimums. Grupas meitenei ar brillēm, kurai ir 17 gadi tika noteikts 60 gadu vecums. Noņemot brilles vecums parādīts tika atbilstošais vecums. Bija iespēja izbaudīt griešanos raganas mājā un apjukt optiskās ilūzijas radītajā mājā. Būtiski bija saprast kādas fizikālas, matemātiskas, bioloģiskas vai kādas citas norises notiek katrā vietā. Domāju, ka zinātnes centra apmeklējums labāk palīdzes saprast parādību norises. Iespaidīgs bija ari pagrabstāva izvietotais lāzeršova labirints ar līdzdarbošanos.

Klātienē apskatot Volfsburgu pienāca pēcpusdiena un pēc neliela atelpas brīža Vitingenā, bija jādodas uz Oktoberfest svinībām Hāgenā Mānburgā. Lai gan svinības raksturīgas Vācijas dienvidiem, tradīcijas pārņem arī vitingenieši un jau otro gadu rīko svētkus.

Mārtiņš, Ingus, Inita

Sajūtas  bija neaprakstāmas, jo visi dziedāja jau ar pirmajām  orķestra radītajam mūzikas skaņām. Grupas dalībnieki ātri iejūtās svētku svinībās un bija līdzās citiem gatavi dejot ne tikai uz grīdas, bet arī uz krēsliem un galdiem. Atmosfēra bija jautra, svinīga un savā veidā nebijuša. Iepazināmies ar jauniem cilvēkiem no tuvējas apkārtnes, kuri runāja gan vācu, gan angļu, gan krievu valodā. Pārsteidza, ka vietējie uz svētkiem bija ieradusies savos svētku tērpos. Vīrieši ādas biksēs un sievietes kleitās, ko sauc Dindrl.  Gandrīz visiem vīriešiem mugurā bija krekli ar smalkām rūtīm.  Var teikt, ka kā sāls brūcē bija tas, ka svinīgā daļa ievilkās par stundu un tad, kad sākās balles daļa, bija jau jādodas mājās. Tomēr dažiem bija iespēja balli turpināt viesnīcā.

Jānis un Arta

Oktoberfests lieliski raksturo klasisku vācieti, ikdienā dzīvojot ģimeniskā vidē, vācietis ir atturīgs, jo uz ielas neballējas un vakaros ārā neuzturas un  visa ikdienas dzīve notiek ģimenes lokā. Oktoberfests nav nonivelējams līdz banālai alus dzeršanai un dejošanai. Taču ne jau velti šādi svētki ir populāri visā pasaulē.  Par šiem svētkiem runājot, spilgtā atmiņā paliek precizitāte un tradīciju turēšana godā, jo pasākums Vitingenā notiek tikai otro gadu. Taču svētku sajūtu  rada tas, ka visi ierodas precīzi, nav iešūpošanās, viss notiek uzreiz. Un nevienam nebija divu domu, kā  uzvesties pasākumā, ko darīt, viss bija ļoti organizēts, sākot no galda dejām līdz neprātīgai virpuļošanai deju zālē, kas šo pasākumu no banālas izklaides  paceļ klasiska vācieša  smaga darba rezultāta tradīcija.

Vācijā 3.oktobrī tiek atzīmēta Vienības diena. 1989. gada oktobrī tika atvērta iekšējā robeža starp Vācijas Demokrātisko republiku un Vācijas Federatīvo republiku. Vācija tika atkal apvienota. Mūsu sadraudzības pilsēta atradās tieši pie Vācijas iekšējās robežas. Tā kā delegācija ieradās Vitingenā šajā laikā, liela uzmanība tika pievērsta tieši Vācijas atkal apvienošanai un jauniešiem bija iespēja iepazīt Vācijas neseno vēsturi.

2. oktobra rītā delegācija devās apmeklēt Vitingenas rātsnamu un aplūkot tur izvietoto bijušās iekšējas robežas modeli. Tālāk ceļš veda uz bijušo robežzonu dažu kilometru attālumā no Vitingenas.

Patrīcija, Renāte, Lelde

Zināmi bija  daudzi fakti no vēstures stundām par norisēm Vācijā pēc otrā pasaules kara un izveidoto iekšējo robežu. Tagad bija iespēja vietu, kur reiz bija robeža apmeklēt un apskatīt savām acīm. Bija interesanti redzēt un klausīties kā cilvēki dzīvoja pierobežā. Redzētā vieta ar novietoto mūra palieku, dzeloņdrātīm un sargposteņa nelielo ēku  lika saprast kā tas īstenībā notika. Grūti iztēloties kā ir tad, ja cilvēkiem ir jādzīvo pie mūra vai milzīgas sētas, kas sadala reiz brīvi pieejamu teritoriju. Bija interesanti izlodāt sarga posteni ar maziem lodziņiem, bet grūti iedomāties, ka tik mierīgā vietā, kāda tur ir pašreiz,  tika arī šauts un sētas vienā pusē atradās kājnieku mīnas.

Inita

Man pierobežā ap sirdi kļuva silti, jo bija iespēja redzēt un nofotografēt to vietu, kur mana meita divas vasaras dzīvojot Vitingenā devās uz skolu.

Tālāk ceļš veda uz apmēram 70 kilometrus attālo bijušo robežkontroles punktu Helmštedtā Marienbornā. Šajā vietā ir saglabāts robežkontroles punkts vēsturiskajā izskatā ir iespēja ar izstādes palīdzību aplūkot kāda izskatījās dzīve aiz dzelzs priekškara, apmeklēt robežsardzes torni un redzēt kā agrāk tika cilvēki kontrolēti šķērsojot robežu, ar kādām metodēm tas tika veikts un pēc kādām pazīmēm tika noteikta cilvēka identitāte. Varēja arī iegūt informāciju kā tika pārbaudītas pases un cilvēki. Gidu stāstījumā un ekspozīcijā tika sniegta informācija par veidiem kā cilvēki mēģināja bēgt, un kas notika ar tiem, kam tas izdevās un arī tiem, kam tas nebija lemts.

Beāte, Mairis, Jūlija, Leonards

Pārņēma diezgan spēcīgas un baisas emocijas, jo skolā par to tika mācīts, bet tagad bija iespēja to redzēt no cita aspekta. Šī vēsture te norisinājās pavisam nesen. Ir labi, ka pašreiz situācija ir mainījusies un robežas starp valstīm ir zudušas, neviens netiek kontrolēts un visu laiku turēts aizdomas un ierobežots savās tiesības, kā arī pazemots. Mēs uzzinājām kā notika pārbaudes uz robežas, cik grūts un sarežģīts ceļš bija jāmēro, līdz tika šķērsota robeža. Cik ļoti grūti cilvēkiem bija fiziski un garīgi paciest šo procesu un pazemojums.

Pēcpusdienā uzsākot mājupceļu uz Vitingenu, delegācija apmeklēja Helmšedtas vecpilsētu un pastaigā iepazina Vitingenas pilsētas seno daļu un kā vienmēr viesojoties Vitingenā nofotografējās pie baznīcas priekšā bronzas skulptūras kurpniekpuiša (Vitingena reiz esot bijusi slavena ar saviem kurpniekiem, te kādu laiku bijuši pat 18 kurpniekmeistari). Pastaigas laikā nesagatavotus pārsteidza lietus un pēc kāda mirkļa viesu uzņēmēju ģimenēs un viesnīcā tika dzerta silta tēja un pavadīts laiks kopējās sarunās, jo jauniešiem tik ierastais internets izpalika.

Vācijas svētku dienas 3. oktobra rīts sākās ar interesantu piedzīvojumu, jo pirms programmā paredzētās ekskursijas tika iekļauts Reinholda Borhera dzelzceļa un vilcienu modeļu istabas apmeklējums, kas savā varā aizrāva ne vienu vien.

Atis, Ingus, Andris, Sabīne

Bija patīkami redzēt, kas notiek, ja  cilvēks ļoti aizraujas ar savu hobiju un savā mājā divpadsmit gadu laikā ir izveidojis tik iespaidīgu maketu kā viena klase mūsu skolā ar diviem logiem. Maketā ir izveidota ne tikai skaista ainava, bet viss arī darbojas. Caur tuneļiem, pa sliedēm, pa depo, brauc vilcieni, tie apstājas stacijās un tad turpina ceļu. Ir daudz mājas, pie kurām redzami pat vismazākie cilvēki, ir upes, ezeri, dīķi, maršē karavīri un tā joprojām. Lai  visi vilcieni izbrauktu, ir nepieciešama stunda. Iespaidīgi bija aplūkot ainavu naktī. Ja būtu iespējams, es pats varētu tur arī pavadīt visu dienas dalu, jo mani tas aizrautu. Iespaidīgi bija redzēt,  ka novada domē atrodošā Kokneses pils modeļa autors ir izveidojis tik varenu maketu, kuru visi varam apbrīnot.

Pēc tam tika apmeklēts dzirnavu muzejs Gifhornā. Līdzās Vācijā kādreiz esošajām dzirnavām, bija redzamas grieķu, holandiešu, franču un citu zemju dzirnavas. Daudzas no dzirnavām darbojās un bija redzams kā notiek graudu malšana.  Pēc pastaigas dzirnavu muzejā delegācija devās atceļā uz Vitingenu. Korim sākās mēģinājums, savukārt delegācijas pārstāvji ar piemiņas brīdi Vitingenas kapsētā pieminēja Kokneses Goda pilsoņus Valdtrautu Buurmani un Vilhelmu Rotveileru. Pirms koncerta pilsētas hallē pulcējās gan delegācija, gan viesu uzņēmēji uz kopīgām vakariņām. Notika priecīga atkalredzēšanās. Pulksten septiņos sākās Kokneses un Vitingenas sadraudzības 20 gadadienai veltīts pasākums. Līdzās abu sadraudzības pilsētu domes priekšsēdētāju svētku uzrunām bijušais Vitingenas pilsētas direktors, sadraudzības aizsācējs Johannes Plumeiers savā runā atskatījās uz sadarbības pirmo desmitgadi. Svētku programmas kulminācija bija I.Gaiša Kokneses vidusskolas kora un Knēzebekas pūtēju orķestra neaizmirstamais koncerts.

Inita

Pirms koncerta bija nelielas bažas par kora izkārtojumu dziedāšanai uz skatuves, jo mums tik tradicionālo podestu tur nebija. Mēģinājām vairākus variantus līdz beidzot atradām pašu skanīgāko.

Tad, kad ieraudzīju savas meitenes tik skaistas un puišus tik staltus, sapratu, ka viss būs kārtībā. Ja dara no sirds, tad aiziet uz sirdi. Katram skolotājam noteikti ir savi acu pāri, kurus viņš meklē un atrod. Arī priekšnesuma laikā. Man tādi bija 36. Un priecājos, ka skolotāju Ilonu noteikti sauksim par savējo. Esmu laimīga ar tādiem jauniešiem.

Patrīcija, Elīna, Ralfs

Bija patīkami redzēt skatītāju sejas un just aizraujošus skatienus un saprast, ka skatītāji līdzpārdzīvo. Un pie vācu dziesmas visi līgojās līdzi kā Oktoberfest laikā un dziedāja. Ar dziesmu “Mazā kaija” trāpījām desmitniekā. Saņēmām Vitingenas pilsētas sarūpētās dāvanas (skaista glāze ar abu pilsētu ģērboņiem un veltījumu 20 gadu jubilejā, saldumiem vai pieaugušajiem vietējās alus darītavas ražots alus) pēc koncerta klausītāji nāca klāt un teica, ka mēs skaisti dziedam. Pirms un pēc koncerta, kās arī koncerta laikā bija svinīga pacilājuma sajūta par iespēju būt klāt un dziedāt sadraudzības pilsētā. Bija prieks, ka viesu uzņēmēji mums deva iespēju visiem kopā pēc koncerta paballēties viesnīcā.

Otrdienas rīts sākās ļoti agri, jo jau septiņos bija jādodas ceļā. Svarīgi bija ierasties noteiktajā laikā Berlīnē, kur bija paredzēta jau ilgu laiku iepriekš pieteikta tikšanās. Delegācijai līdzi devās Vitingenas pilsētas mērs Karls Ridders un Heincs Ulrihs Kabrodts. Pateicoties viņiem, delegācijai bija iespēja tikties ar Vācijas Bundestāga deputātiem. Delegācija tika informēta par pašreizējām politiskajām norisēm Vācija, Eiropā, pasaulē, kā arī norišu saistību ar norisēm Baltijā kopumā un Latvijā atsevišķi. Bija iespēja uzdot arī jautājumus. Deputāta palīdze pavadīja delegāciju uz Reihstāga ēkas apskati un bija iespēja apmeklēt Reihstāga stikla kupolu un sajust gan vēsturisko elpu, gan vērot Berlīnes panorāmu. Pēc neilga brīvā laika, tika aplūkots Berlīnes vēsturiskais centrs, otrajā pasaules karā nogalināto ebreju piemiņas vieta, Potsdamas laukums ar ļoti ekscentriski moderno arhitektūru, Sony centrs, Berlīnes mūra paliekas, Pasaules pulkstenis un citas nozīmīgas Berlīnes vietas. Un pēc deviņiem vakarā sākās ceļš uz Koknesi, kura laimīgi tika sasniegta trešdienas vēlā pēcpusdienā.

Sabīne, Līga, Andris

Pirmo reizi mūžā ejot pa Berlīnes centrālo ielu Unter den Linden, uzsākām dziesmu. Dziedājām kopā viss koris. Pie vēstniecības ēkas, skolotāja klusināja, bet policisti smaidot teica: “Singen weiter” (dziediet tālāk). Lai sasildītos arī dejojām uz ielas. Cilvēki ejot mums pretī smaidīja. Berlīnē bija vērojama  ļoti lieta tautu daudzveidība. Dažbrīd pārņēma nedroša sajūta, jo televīzijā esam redzējusi kas notiek, ja ir terorakti. Bet paldies dievam, viss bija labi. Berlīne ir skaista pilsēta. Bijām arī Reihstāgā, kur notika tikšanas ar Sociāldemokrātiskās  partijas deputātu palīgiem. Bija interesanti klausīties domas par drošību Eiropā un pasaulē, kā arī NATO ietekmēm, iespējamiem nākotnes scenārijiem. Saņēmām  arī piemiņas dāvanas no Reihstāga.  Skaisti bija vērot Berlīni no stikla kupola un vērot kā turpat virs galvas plīvo lielais Vācijas karogs. Iespaidīgs bija Berlīnes centrā esošais memoriāls nacistu nogalinātajiem ebrejiem. Berlīnē pavadījām 9 stundas, bet sajūta pārņēma, ka laika bija par maz.

Māris Reinbergs

Ir patiess prieks, ka kopš 1994. gada augusta, kad pirmo reizi kopā ar Viesturu Cīruli un Rasmu Noviku ieradāmies Vitingenā un uzsākām mūsu pilsētu draudzību, tā ir veidota un kopta nu jau vairāk nekā 20 gadus. Tā ir savstarpēji bagātinājusi abu pašvaldību iedzīvotājus, un arī šī reize nebija izņēmums. Koris gatavošanos Vācijas Vienības dienas koncertam Vitingenā uzsāka tūlīt pēc Vitingenas pilsētas mēra ielūguma saņemšanas pagājušā gada vasarā. Ļoti rūpīgi tika izvēlēts repertuārs tieši šai reizei, un sekoja arī mērķtiecīgs darbs kora mēģinājumos. Koncerts pārspēja visu gaidīto – kora sniegums aizkustināja un saviļņoja gan vitingeniešus, gan pašus dziedātājus. Tā bija pacilājoša un enerģētiski uzlādējoša svētku sajūta, kas valdīja pilsētas hallē gan koncerta laikā, gan vēl ilgi pēc tā.

Šis bija arī ļoti izglītojošs brauciens mūsu jauniešiem. Tā bija vēstures stunda par demokrātiju un totalitārismu, iepazīstot Vācijas iekšējās robežas un Berlīnes mūra izveidi pēc otrā pasaules kara.  Tā bija fizikas, ķīmijas un bioloģijas stunda zinātnes centrā Volfsburgā, kur jaunieši varēja eksperimentāli pielietot iegūtās zināšanas, kā arī atklāt daudz ko jaunu. Tā bija emocionāla dzīves prasmes skola, dzīvojot viesģimenēs, izmantojot savas svešvalodas zināšanas, iepazīstot vācu tautas vitalitāti un raksturu Oktoberfest svinībās.

Paldies koristu vecākiem par iespēju ļaut jauniešiem izdzīvot šos skaistos,  neaizmirstamos mirkļus Vācijā, gūt jaunu pieredzi un nedalītu pozitīvu attieksmi, celt savu pašvērtējumu un pašapziņu.

Mēs varam lepoties ar mūsu - Kokneses jauniešiem.

Dainis Vingris

Ļoti interesantiem notikumiem piepildīts brauciens, ar programmu, kas kulmināciju sasniedza sadraudzības 20 gadu jubilejas svinībās ar Kokneses kora lielisko koncertu.  Līdzās tam nozīmīga bija sadarbības pilsētas pārstāvju organizētā tikšanās  Bundestāgā ar tikšanos ar politiķiem.

 

postheadericon Miķeļtirgus

Mūsu skolā viena no noturīgākajām tradīcijām ir Miķeļtirgus... Tad vecāki kopā ar bērniem gādā par to, ko pārdot, mājās notiek cepšana un vārīšana, gatavošana... ir arī citādi brīnumi. Un vienmēr arī kāda čigāniete izstaigā pa tirgu un uzzīlē katram, kas vēlas, lielu laimi! Šogad, kā katru gadu, visvairāk bija saldumi! Daždažādi! Un tirgošanās notika ilgi! Līdz pēdējam pircējam...

 

postheadericon Tīne Kauņā

Folkloras kopa "Tīne" šogad jau augustā sāka skolas gaitas, lai mēģinājumos apgūtu repertuāru par tēmu "Putni", jo pavasarī nolēmām, ka jāpiedalās festivālā "Baltu Raštai". Nu festivāls aiz muguras. Daudz iespaidu, daudz redzēts, daudz piedzīvots. Esam sevi parādījuši un citus apskatījuši. Festivāls Kauņā notiek jau 8.reizi. No Latvijas šogad piedalījās 3 folkloras kopas - Rīgas "Zvīgzna" (vadītāja Ieva Bērziņa) un "Mazie Skandinieki" (vadītāja Julgi Stalte). No Kokneses - mēs. Pārējie bija lietuviešu bērni. Mums bija vairāki koncerti, ar dažāda garuma programmu, viens no koncertiem bija pat Prezidenta pilī, apskatījām Velnu muzeju, Vilkijā apmeklējām Brīvdabas muzeju, tur arī koncertējām, bija vairākas meistarklases danču mācībā un daudz citu notikumu. Saņēmām arī uzaicinājumu nākamgad jūnijā ciemoties Zarasos. Liels paldies visiem atbalstītājiem, bet vislielākais pašiem bērniem un viņu vecākiem!!!

Folkloras kopas vadītāja, Inguna Žogota (t.26575499)

 
Vairāk rakstu...