Get Adobe Flash player
Sākums Erasmus+ ERASMUS+ projekta dalībnieki Spānijā

postheadericon ERASMUS+ projekta dalībnieki Spānijā

Šajā mācību gadā Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas skolēni uzsākuši darbu jaunā ERASMUS+ projektā “WISE”, kas paredzēts, lai vairāk izmantotu starppriekšmetu sakarus zināšanu un prasmju apguvei.

Pirmā projekta tikšanās notika Sitčesā, Katalonijas kūrortpilsētā. Skolēni stāsta par saviem iespaidiem.

Mūsu diena sākās ļoti agri no rīta. Pulksten 4:00 mēs visi atvadījāmies no ģimenēm un ar pagasta domes busiņu braucām uz lidostu. Viss noritēja veiksmīgi, jo neviens nebija neko aizmirsis. Nedaudz pirms pulksten 6:00 mēs jau bijām lidostā. Bez steigas reģistrējām bagāžu, izgājām drošības kontroli un sagaidījām mūsu lidojumu pulksten 7:35. Mums paveicās, jo lidojām jaunajā airBaltic Bombardier CS300 lidmašīnā. Šajā lidmašīnā bija pietiekami daudz vietas kājām, ekrāns, kurā var redzēt informāciju par lidojuma gaitu. Tas bija kaut kas jauns un patīkams!

Nolaidāmies Barselonā pirms pulksten 10. No milzīgās lidostas ar autobusu devāmies uz mūsu īslaicīgo apmešanās vietu netālu no Bokērijas tirgus un Barselonas centrālās ielas La Rambla. Nolikām hostelī mantas un devāmies piedzīvojumos Barselonas pilsētā.

Pirmā vieta, kurp aizgājām, bija Bokērijas tirgus, kur varēja nobaudīt dažādus gaļas un zivju ēdienus, saldumus, augļus un gardas sulas, kuru Bokērijas tirgū ir daudz, turklāt ļoti neierastās kombinācijās, kā, piemēram, mango un marakujas sula vai papaija kopā ar kokospienu. Nebija viegli no bagātīgā Mūsu diena sākās ļoti agri no rīta. Pulksten 4:00 mēs visi atvadījāmies no ģimenēm un ar pagasta domes busiņu braucām uz lidostu. Viss noritēja veiksmīgi, jo neviens nebija neko aizmirsis. Nedaudz pirms pulksten 6:00 mēs jau bijām lidostā. Bez steigas reģistrējām bagāžu, izgājām drošības kontroli un sagaidījām mūsu lidojumu pulksten 7:35. Mums paveicās, jo lidojām jaunajā airBaltic Bombardier CS300 lidmašīnā. Šajā lidmašīnā bija pietiekami daudz vietas kājām, ekrāns, kurā var redzēt informāciju par lidojuma gaitu. Tas bija kaut kas jauns un patīkamsun košā piedāvājuma izvēlēties!

Tālāk mūsu ceļš veda uz Guela parku, ko ir veidojis slavenais arhitekts Gaudi. Šis parks ir 17,18 ha liels, un lielāko daļu aizņem koki un dabas skati. Parka centrā atrodas dažādas ēkas, kas man asociējās ar elfu mājām no Ziemassvētku filmām. Arhitekts šajā parkā ir ieguldījis tik daudz darba un fantāzijas, jo laikā, kad parks tika celts, viņa idejas uzskatīja par muļķīgām, bet mūsdienās šīs celtnes liekas neparastas. Parks ieintriģē ar košajām flīžu mozaīkām, ēkām, kas nav centrētas klasiskā simetrijā, akmeņu veidojumiem un interesantajiem tropu augiem kopumā. Pēc šīs brīnišķīgās vietas apmeklējuma mums bija neilgs brīvais laiks.

Vakarā mēs devāmies aplūkot Maģisko strūklaku šovu. Tas bija apburošs skats, jo tajā bija apvienotas strūklaku „dejas’’, mainīga gaisma un mūzika, kas radīja noskaņu.! Dienā ejot gar šīm strūklakām, nevarētu pateikt, ka tās ir atšķirīgas no citām, bet vakarā paveras debešķīgā šo strūklaku puse.

Pēc visiem pirmās dienas piedzīvojumiem un nostaigātajiem 19 km mēs devāmies uz mūsu naktsmītni un gājām gulēt.

Una Gadzāne, 8.klases skolniece

 

Otrajā dienā, sestdienā, mūsu diena iesākās salīdzinoši agri. Pirmā vieta, ko mēs apmeklējām, bija Barselonas katedrāle. Šī baznīca, manuprāt, bija salīdzinoši maza, tomēr ar labu arhitektūru. Uz katedrāli gājām cauri senākajai pilsētas daļai, Barri Gotic, kur bija šauras un līkumotas ieliņas – pavisam atšķirīgas no 19. gs. beigās veidotajām taisnajām un plašajām ielām, kas ir raksturīga Barselonas pazīme. Tālāk mēs devāmies uz ļoti iespaidīgo Sagrada Família. Kur nu bez slavenā Antonio Gaudi mākslas darba?! Manuprāt, šī bija viena no iespaidīgākajām ēkām, ko es savā dzīvē jebkad esmu redzējusi. Tā kā galvenā tēma šim braucienam bija māksla un dizains, mēs redzējām ļoti labu paraugu, kas tad īsti ir māksla un dizains spāņu uztverē. Iekštelpu logi bija visās varavīksnes krāsās, telpas bija lielas ar augstiem griestiem, bet ārpuse - tā bija īsta pērle pāri visam! Man tā atgādināja kādu ļoti eksotisku augu. Apbrīnojami, kā cilvēks spēj kaut ko tādu izdomāt un radīt!

Dienas otro pusi mēs pavadījām kā nu kurš: citi gāja iepirkties, citi turpināja apskatīt Barselonu, bet citi devās līdz jūrai. Ap pulksten pieciem mēs satikāmies mūsu hostelī un paņēmām koferus, lai tālāk dotos uz Sitčesu, uz mūsu mājām turpmākajai nedēļai. Stacijā ieradāmies pusstundu iepriekš, iegādājāmies biļetes un laimīgi devāmies uz vilcienu, kuram būtu jāpienāk pēc trīsdesmit minūtēm. Kad trīsdesmit minūtes bija pagājušas, mēs joprojām gaidījām. Bija pagājusi nu jau stunda, pusotra, un mēs noprojām gaidījām. Izrādās, ka visi vilcieni uz Sitčesu negaisa dēļ bija atcelti (laikam kaut kur bija sagāzti koki, bet neviens neko nepaskaidroja, un arī vietējie pacietīgi gaidīja). Tā nu mēs ar vilcienu mērojām ceļu uz lidostu. Kad bijām ieradušies lidostā, sākās traks skrējiens, lai paspētu uz Sitčesas autobusu, kas kursē tikai reizi stundā. Skrējām daudz un ātri! Kā skolotājas teica, šis skrējiens ir stabilā otrajā vietā visu Comenius un Erasmus+ projektu skrējienu sarakstā. Mēs nonācām līdz vietai, kur bija jābūt mūsu autobusam, bet mums pateica, ka esam to nokavējuši. Noskumuši mēs samierinājāmies ar to, ka būs jāgaida vēl stunda līdz nākamajam, tomēr, izrādījās, ka patiesībā autobuss kavējās, tas pienāca tikai pēc 10 minūtēm, un šoreiz mēs bijām uzvarētāji. Ceļš līdz Sitčesai bija apmēram divdesmit piecas minūtes. Kad ieradāmies pilsētā, kopīgās vakariņas skolā jau bija nokavētas, bet tas mums neliedza iepazīties ar savām viesģimenēm, doties mājās un vakariņot tur.

Diena bija piepildīta, ar daudz piedzīvojumiem, tomēr es vēlētos ko tādu atkārtot vēlreiz!

Līva Liāna Liepiņa, 8.klases skolniece

 

Svētdien, 5.. novembrī, mēs apmeklējām Salvadora Dalī teātri–muzeju Figeresā. Tā dizainu veidojis pats Dalī, lai dotu skatītājiem iespēju ienākt viņa ārkārtējā, unikālajā pasaulē. Kā zināms, Dalī ir slavens spāņu gleznotājs, sirreālisma virziena pārstāvis. Viņa neparastie darbi ir uzskatāmi par spilgtāko sirreālisma paraugu.

Dalī bija sieva, Gala, kuru viņš daudz gleznojis un bez kuras viņš nevarētu dzīvot, tā bija viņa mūza.

Lai arī Dalī bija dzimis mazā Spānijas pilsētiņā Figeresā, viņš nekad to neaizmirsa (nepameta). Slavenais gleznotājs gribēja, lai muzejs atrastos viņa dzimtajā vietā, nevis Barselonā vai citā lielpilsētā. Muzejs atrodas tieši tajā vietā, kur bija Figeresas Pilsētas teātris, kas tika sagrauts Spānijas Pilsoņu kara laikā. Muzejs tika atklāts 1974. gadā, un tā izveide prasīja vairāk nekā 10 gadus.

Muzeja apmeklējums laba gida vadībā – tā bija vienreizēja pieredze: sirreālismu bija iespējams izjust visā muzejā: gleznās, telpu noformējumā, arhitektūrā... Tas bija kā ceļojums Dalī prāta iekšienē.  Tas bija gan aizraujoši, gan pat jautri – mēģināt saprast Dalī domas.

Pēc tam mēs devāmies uz tiešām lielisku zvejnieku ciematiņu, kam apkārt bija parks un blakus – brīnišķīga pludmale. Laiks bija jauks, gan visai vējains, bet ne auksts, un ūdens bija koši zilā krāsā, gandrīz hipnotizējošā. Mēs varējām ieturēt maltīti, pastaigāties parkā un aprunāties ar citu valstu skolēniem.

Kad atgriezāmies Sitčesā, bija jau vakars. Lai arī bijām noguruši, diena bija neaizmirstama!

Ari Kardozo Peišoto, 11. klases skolnieks

 

Pirmdien, 6. novembrī, mēs, visu projekta dalībvalstu skolotāji un skolēni, tikāmies plkst. 8:00 Sitčesas skolā. Pirmais dienas uzdevums bija katras valsts pārstāvjiem parādīt savas sagatavotās prezentācijas.Plkst.10:00 mēs gājām cauri pilsētai uz Sitčesas domes skaisto namu un tur tikāmies ar pilsētas mēru, kurš priecājās mūs uzņemt un bija sagatavojis nelielu runu. Tad mēs devāmies atpakaļ uz skolu, kur turpinājām skatīties prezentācijas.

Kad visi bija veiksmīgi parādījuši mājās sagatavotos uzdevumus, kā arī pastāstījuši (vairāk gan parādījuši!) par savu pilsētu, skolu un paši par sevi, bija laiks nobalsot par projekta logo. Balsojumā uzvarēja mūsu skolas skolēnu Asnates un Dominika zīmētais logo!

Pēc tam mūs sadalīja četrās starptautiskās darba grupās. Katrai grupai bija doti iespējamie jautājumi intervijām un nosaukti kādas nozares speciālisti, kuri jāintervē. Daži devās pie pavāriem un vīna speciālistes, citi pie dizaineriem, arhitektiem.

Manai grupai tika dota iespēja intervēt vīna eksperti un divus pavārus, kuriem pašiem arī pieder restorāni. Viņi bija sagatavojuši greznu galdu, uz kurā kā paraugi bija uzlikti visdažādākie produkti. Taču iespējas tos nobaudīt gan nebija, bet pasākuma beigās visiem tika dota iespēja izmēģināt tradicionālu spāņu krūzi, kurai kā lejkannai bija garš snuķis, pa kuru mutē liet dzērienu. Tā bija ļoti atraktīva un aizraujoša iespēja to izmēģināt. Pavāri paskaidroja, ka tāda krūze domāta, lai nevajadzētu katram savu glāzi: tā kā lūpas krūzei nepieskaras, to droši varot izmantot visi!

Kad intervijas bija beigušās, mums bija brīvais laiks. Daudzi ar viesģimenēm devās mājup, daži apmeklēja kafejnīcu, veikalus vai basketbola spēli skolā. Es kopā ar savu viesģimeni vakarā devos uz nelielu blakusesošu pilsētiņu Villanovu, kur nedaudz pastaigājām pa veikaliem un tad ieturējām vakariņas restorānā. Ar to arī pirmdiena noslēdzās.

Renāte Zjukova, 12. klases skolniece

Otrdienā mēs apmeklējām jauno Barselonu. Tur apskatījām Palo Arto Market- vietu, kurā darbojas dažādi dizaineri, arhitekti un radošie uzņēmumi. Bijām Barselonas Dizaina muzejā. Tam ir uz 4 lielas sadaļas: kosmosa dizains, produktu dizains, informācijas dizains un mode. Mūsu grupa apskatīja modes ekspozīciju - tur varēja redzēt apģērbu attīstību un lietas, kuras bija populāras katrā laika posmā. Tas bija gan interesanti, gan vērtīgi, jo lika domāt par to, cik ļoti mode spēj ietekmēt cilvēkus un viņu priekšstatus par skaisto.

Pēcpusdienā aizbraucām apskatīt Barselonu no augšas - uzkāpām augstākajā punktā. Skats bija apbrīnas vērts, jo tik skaistas ainavas bieži nevar redzēt! Turklāt tas bija gandrīz tajā pašā vietā, kur piektdienas vakarā skatījāmies muzikālās strūklakas. Cik interesanti bija salīdzināt iespaidus vakara tumsā ar brīnumainajām strūklakām un saules apmirdzēto pēcpusdienas panorāmu!

Vakarā Sitčesā gājām skatīties saulrietu un pavakariņot kopā ar draugiem no citām valstīm. Šī diena bija tiešām izdevusies, jo varēja iegūt daudz jaunu zināšanu un iespaidu par modes attīstību, kā arī iepazīties ar jauniem draugiem!

Asnate Višķere, 11. klases skolniece

Projekta nedēļas trešdienā plkst. 8:00 sākās īstais, praktiskais grupu darbs. Katrai grupai bija dots uzdevums – izveidot logo par tradicionālo ēdienu Spānijā, dizainēt etiķeti vīna pudelei, izplānot karti ar tūrisma ceļvedi pa projekta pilsētu Sitčesu, izveidot mūsdienīgas cepures. Katrai grupai padomus deva un palīdzēja dizaina speciālisti. Darbs grupās ritēja raiti, jo bija jāuzspēj izdomāt, izdarīt nevilcinoties.

Tieši šajā dienā mums nācās saskarties ar Katalonijā notiekošajiem nemieriem: otrā dienas daļa, kas bija paredzēta grupu darba veikšanai, tika atcelta, jo daļa Katalonijas iedzīvotāju bija pieteikuši streiku, kas izpaudās kā valsts iestāžu, tai skaitā arī skolas, darba apturēšana. Skola tika slēgta, un mēs ieguvām neplānoti daudz brīva laika.

Mums ieteica nekur nebraukt, jo ceļi esot bloķēti. Tā nu pēcpusdienā

savu brīvo laiku pavadījām dažādi – daudzi devās uz kafejnīcām, kas ir ļoti izplatīts brīvā laika pavadīšanas veids, citi apmeklēja interesanto vietējā mākslinieka Rusinjola muzeju un apskatīja viņa savākto mākslas darbu un dzelzs priekšmetu kolekciju, vēl citi vienkārši atpūtās kopā ar viesu uzņēmēju ģimeni.

Vakarpusē mēs, visi projekta dalībnieki, devāmies uz pilsētas centru, kur kopīgi pavadījām laiku.

Tomass Miglāns, 12. klases skolnieks

 

Ceturtdienu iesākām kopā ar mūsu viesuzņēmējiem: gājām uz viņu mācību stundām. Man gan stunda nebija īpaši interesanta, jo nekas netika tulkots. Pat īsti nesapratu, vai skolotāja stāstījums bija par bioloģiju vai fiziku.

Pēc tam mums bija jādodas uz savām darbnīcām, kur vajadzēja pabeigt iesāktos darbus. Es jau biju pabeidzis, tāpēc man bija daudz brīvā laika pastaigāt pa skolu un pavērot, kā viss šeit notiek. Es redzēju, ka spāņiem skola ir apvienota ar bērnudārzu un ir ļoti skaļš. Ievēroju,,ka viņiem ir savs spēļlaukums, kur ir basketbola grozs un futbola vārti.

Brīvais laiks bija arī pēc darbu pabeigšanas un darbu sagatavošanas izstādes apskatei. Vakarā izstādē bija daudz cilvēku - vecāki no viesģimenēm, mākslinieki un projekta dalībnieki. Pat mērs ieradās! Mūsu uztaisītās cepures visi ievēroja. Arī citām projekta dalībnieku grupām bija aizraujoši darbi. Vieniem bija jātaisa vīna pudeļu etiķetes un kompāniju logo, bet citiem bija jāveido virtuves rīki un plītis, kas speciāli domātas cilvēkiem, kam ir problēmas ar veselību vai fizisko stāvokli. Katra grupa stāstīja par sava darba procesu un rezultātu.

Pēc izstādes devos ar savu viesuzņēmējģimeni paēst vakariņas vienā no labākajām restorāniem Sitčesā! Tad devāmies uz atvadu ballīti, kur izbaudījām mūsu pēdējās stundas Spānija.

Vakarā bija atvadu ballīte, kas notika bārā. Bija nelielas uzkodas, bezalkoholiskie dzērieni un mūzika, pie kuras dejojām. Žēl, bet nevienu latviešu melodiju nedzirdējām! Pusnaktī atvadu pasākums beidzās, un mēs atvadījāmies no jauniegūtajiem draugiem ar cerību, ka tos vēl kādreiz sastapsim.

Dominiks Liopa, 9. klases skolnieks