2020. gada janvāra otrajā pusē uz veselu nedēļu prom no mājām devās ERASMUS+ starptautiskā projekta SE.LE.NE dalībnieki no Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas– 8 skolēni un 2 skolotājas. Pēc brauciena bija daudz iespaidu, un par daļu no tiem varat izlasīt projekta dalībnieku stāstījumos.

Sestdiena, 18. janvāris

Mēs ieradāmies Hamburgā jau piektdienas vakarā, un sestdien, pavadījuši nakti viesnīcā Hamburgā, devāmies apskatīt pilsētu. Mēs nolēmām iepazīt pilsētu, braucot ar Hop – on – hop - off autobusu, jo tā ir lieliska iespēja iepazīt pilsētu, ja brauc ceļojumā bez tūroperatora. Braucot mēs apskatījām un uzzinājām faktus par dažādiem apskates objektiem, piemēram, Elbas filharmoniju, Hamburgas ostu, rātsnamu, Alsteru un citiem. Izmantojot šo autobusu, var izkāpt pie apskates objektiem, kurus pats izvēlies, un, kad esi tos apskatījis, vari kāpt nākamajā autobusā un turpināt tūri. Mēs izkāpām, lai ne tikai aplūkotu, bet arī izietu pa gājēju un automobiļu tuneli zem Elbas upes. Tas bija interesanti, jo nebijām neko tādu redzējuši iepriekš.

Atgriezāmies pieturā un devāmies ar nākamo autobusu uz Rātslaukumu, kur sākās mūsu brīvais laiks. Visi bijām izsalkuši, tādēļ devāmies ieturēt pusdienas. Ārā sāka līt. Šo laiku pavadījām lielveikalā.

Kad bija pienācis laiks, devāmies uz staciju, lai brauktu uz Lēningenu - mūsu mājām nākamajai nedēļai. Brauciens vilcienā bija ilgs. Tas iekļāva pārsēšanos 2 stacijās, turklāt vilcieni kavējās, tādēļ pārsēšanās bija jāveic ļoti žigli. Paši vācieši mūs mierināja, ka vilcienu kavēšanās pēdējā laikā esot ļoti parasta parādība.

Bijām ļoti noguruši no garās dienas, bet priecājāmies satikt mūsu viesuzņēmējus. Tālāk sekoja iepazīšanās pasākums, kur visi kopīgi ēdām vakariņas un rādījām prezentācijas par sevi un vietām, no kurienes nākam (valsts, pilsēta, skola). Pēc pasākuma braucām pie ģimenēm un devāmies gulēt.

Una Gadzāne, 10.a klase

Svētdiena, 19.janvāris

Šajā dienā mums bija ieplānota pirmā ekskursija, tāpēc rīts sākās nedaudz vēlāk nekā pārējās nedēļas dienās.

Pēc brokastīm devāmies satikties ar pārējiem ERASMUS+ projekta dalībniekiem, lai dotos ceļā uz Brēmerhāfenu. Tā kā projekta nedēļas temats bija „Migrācija”, mēs apmeklējām Vācu migrācijas centru. Tajā ir izveidota ekspozīcija par migrāciju Vācijā – par to, kā cilvēki no kaimiņvalstīm nonākuši Vācijā, kā paši vācieši pārvietojušies savas valsts teritorijā, taču visspilgtākā ekspozīcijas daļa vēsta par vāciešu (un ne tikai) ceļu uz Amerikas kontinentu. Ekspozīcijā ir atveidotas gan uzgaidāmās telpas, gan bagāžas nodošana, gan kuģa kajītes u.c. ,kas ļauj sajusties kā laika mašīnā, jo ir iespējams iziet visu to ceļu, ko piedzīvoja emigranti, līdz nonāca Ņujorkā vai citā lielpilsētā, un iedomāties, ko viņi iesāka, nonākot jaunajā pasaulē. Muzeja telpās var klausīties, lasīt un izpētīt daudzu emigrantu stāstus un pieredzi. Man tas bija kas jauns, jo nezināju, ka arī no Vācijas tik daudz cilvēku devās bēgļu gaitās.

Pēc vēstures izzināšanas devāmies izklaidēties. Ar autobusu aizbraucām uz netālu pilsētu – Oldenburgu. Tur visi devāmies spēlēt boulingu. Kādam tas sanāca labāk, kādam sliktāk, bet galvenais bija tas, ka pavadījām laiku kopā ar projekta dalībniekiem no citām valstīm un varējām ar tiem tuvāk iepazīties, jo šī bija tikai otrā diena projektā.

Pēc boulinga devāmies atpakaļ uz Lēningenu, kur varējām pavadīt vakaru kopā ar saviem viesuzņēmējiem.

Elīza Matušonoka, 11.a klase

Pirmdiena, 20. janvāris

Projekta pirmā darba diena. Lēnigenas pilsētas ģimnāzija. Katras valsts pārstāvji stāsta par migrāciju savā valstī.

Pasākumā bija pieaicināti un tika intervēti cilvēki no dažādām zemēm - Sīrijas, Itālijas, Irākas, Afganistānas, Zimbabves -, kuri dzīvo Lēningenā. Katrs stāstīja savu stāstu - gan par dzīvi pirms emigrācijas, gan par grūto ceļu uz Eiropu, gan par iedzīvošanos vācu mazpilsētā. Bija ļoti interesanti un emocionāli klausīties šo cilvēku stāstus. Piemēram, viens jaunietis emigrēja no Afganistānas 2015.gadā, jo tur bija nedroši dzīvot. Viņš tika līdz Turcijai un, izmantojot pārpildītās laivas, nokļuva līdz Grieķijai. Tad ceļš turpinājās, un viņš tika līdz Vācijai. Tagad puisis mācās Lēningenas ģimnāzijā un piedalās arī ERASMUS+ projektā.

Pēc prezentācijas visi pulcējās starptautiskajās darba grupās, kuras paši bija izvēlējušies atbilstīgi savām interesēm, un sākās projekta galvenā daļa - grupu darbi.

Es biju teātra grupā. Sākumā mēs veicām dažādus vingrinājumus, lai, pirmkārt, sagatavotos darbam un, otrkārt, lai iepazītu cits citu. Pēc vingrinājumiem sākām darbu. Pirmajā dienā mums vajadzēja izdomāt teātra uzveduma sižetu, kas ir saistīts ar migrācijas tēmu. Tas nebija viegli, jo jāizdomā ne tikai pati izrāde, bet tai arī jābūt interesantai.

Daniels Lavrinavičs, 10.a klase

Otrdiena, 21. janvāris

Pēc lieliskām brokastīm viesuzņēmēju ģimenēs visi satikās skolā, lai turpinātu darbu grupās. Bet vēlāk mēs devāmies braucienā uz  pievilcīgo Osnabrikas pilsētu.

Te mums bija interesanta ekskursija ar labiem, zinošiem gidiem: mēs apskatījām katoļu katedrāli un pēc tam mošeju. Gidi mums stāstīja par kristietību un musulmaņu ticību un par to, kas tām ir kopīgs un atšķirīgs. Katedrālē mēs varējām redzēt gleznas un statujas, bet mošejā tikai dažādus dekorējumus un priekšmetus. Vēl viena atšķirība starp šīm reliģijām ir tas, ka katedrālē var ieiet ar kurpēm, bet mošejā kurpes ir jāvelk nost.

Pēc ekskursijas mēs apskatījām skaisto pilsētu un paēdām pusdienas.  Tikmēr jau bija pienācis vakars, un mēs devāmies atpakaļ un Loningenu.

Oyku Sagir, 10.b klase

Trešdiena, 22. janvāris

Trešdienas rītā mēs turpinājām projekta grupu darbu, un manai, t.i., konditorejas, grupai, bija jāpabeidz ēdiena gatavošana, jo pēc tam mums bija jāveido e-grāmata, kurā būtu tās dažādās visu projekta dalībvalstu ēdienu receptes, ko gatavojām projekta nedēļas laikā.

Rīta pusē mums bija arī sporta aktivitātes, kur visi kopā spēlējām galda tenisu un kur mums bija iespēja iepazīties un satuvināties ar citu valstu skolēniem. Mēs lieliski pavadījām laiku, jo visi bija ļoti draudzīgi!

Tad turpinājām darbu grupās līdz dienas beigām.

Pēc skolas mēs devāmies atpakaļ uz mājām pie viesģimenēm. Atlikušajā vakara daļā bija brīvais laiks, lai mēs varētu darīt to, ko gribējām: es un citi projekta dalībnieki ar mūsu viesuzņēmējiem nolēmām doties uz šautuvi, jo viena no vācu meitenēm zināja vietu, kur mēs to varētu darīt.

Manuprāt, tā bija labākā ERASMUS+ diena, jo visi sarunājās un satuvinājās neatkarīgi no tā, no kurienes viņi bija, un arī tāpēc, ka es izmēģināju kaut ko tādu, ko vēl nekad nebiju mēģinājusi: šaušanu.

Regine Clare Malaca, 11.a klase

Ceturtdiena,23. janvāris

Ceturtdienas rītu mēs iesākām skolā, strādājot pie pēdējām niansēm grupu darbos. Tad sākām gatavoties prezentēšanai.

Uz nobeiguma pasākumu ieradās daudzi Lēningenas ģimnāzijas skolēni un skolotāji. Mūzikas un teātra grupa mums parādīja savus priekšnesumus, mākslas grupa izstādīja savus darbus skolā, beķerejas grupa mūs cienāja ar pagatavotajiem gardumiem.

Mēs visi atskatījāmies uz nedēļas laikā piedzīvoto. Noskatījāmies prezentācijas un izbaudījām pēdējo dienu skolā. Vēlāk devāmies uz savām viesģimenēm un pavadījām laiku kopā.

Vakarā devāmies uz atvadu ballīti kopā ar visiem Erasmus + projekta dalībniekiem un skolotājiem. Pasākums notika kādreizējā sākumskolas ēkā, kas tagad pieder visiem mazā ciematiņa iedzīvotājiem kopīgi. Ballītes tēma bija balts un melns - katram bija nepieciešams ierasties šādas krāsas apģērbā, un izskatījās lieliski! Ballīte bija jautra, visi aizrautīgi dejoja, pa laikam nobaudot pašu vācu skolēnu sagatavotos garšīgos ēdienus. Pasākumam beidzoties, visi kļuvām bēdīgi, ka nedēļa tik ātri paskrējusi. Mēs atvadījāmies un jau nevaram sagaidīt nākamo tikšanās reizi!

Estere Vingre, 9. b klase

Piektdiena, 24. janvāris

Mēs piektdien visi piecēlāmies, paēdām brokastis pie viesģimenēm un devāmies uz Esenes vilciena staciju, kur atvadījāmies no viesģimenēm un iekāpām vilcienā. Ar vilcienu tālāk devāmies uz Brēmeni. Mums vienreiz nācās pārsēsties. Mazliet vajadzēja paskriet, lai nonāktu līdz nākamajam peronam. Brēmenē ieradāmies mazliet pāri plkst.10 pēc Vācijas laika. Nolikām visas mantas speciālos skapīšos pēc iespējas ciešāk citu citam, lai lieki netērētu naudu.

Tad gājām uz pilsētu. Mums katram bija jāstāsta par vienu nozīmīgu vietu Brēmenē, kuras mums tika iedalītas. Vietas, par kurām bijām savākuši informāciju un sagatavojuši stāstījumus, bija – centrālās stacijas ēka, Pētera baznīca, Rātsnams, Rolanda statuja, Šnora kvartāls, Bethera iela un visbeidzot Brēmenes tirgus. Es stāstīju par Rātsnamu.

Mums bija arī brīvais laiks, kad gājām apskatīt pilsētu, iegādāties suvenīrus, paēst. Brēmenē bija diezgan slikts laiks, lai gan laukā grādi bija plusos. Es pats vismazāk laika pavadīju, staigājot pa Brēmeni, jo sākumā jau noklīdu no visiem pārējiem un izdomāju doties atpakaļ uz vilciena staciju, kur bijām atstājuši koferus. Laiks tiešām nebija tas labākais, lai varētu tik ilgi staigāt apkārt.

13:46 mēs ar tramvaju devāmies uz Brēmenes lidostu. Reģistrējāmies, izgājām drošības kontroli un devāmies uz lidmašīnu. Rīgā ielidojām pēc plkst. 20:00, bet mājās nonācām ap 22:00.

Raitis Zukulis, 11.a klase

Piektdienas rīts iesākās skumji, jo nācās atvadīties no jaunajiem draugiem. Tomēr, ierodoties Brēmenē, skumjām nebija laika, jo bija iespēja apskatīt vēl vienu Vācijas pilsētu. Katrs izstāstījām par savu apskates objektu, kas man ļoti patika, jo visi bija gatavojušies un veltījuši tam laiku. Man vislabāk patika Šnora kvartāls, kas izcēlās ar savām šaurajām ieliņām un arhitektūru. Sākumā slikto laikapstākļu dēļ apsvērām, vai vispār iet uz to, bet nenožēloju, ka aizgājām! Tur bija vienas no mazākajām ielām, pa kādām es esmu staigājusi. Es arī sapratu, kāpēc šis kvartāls ierindojas starp skaistākajiem pasaulē.

Brīvajā laikā iegādājāmies pēdējos suvenīrus tuviniekiem, kuri jau gaidīja mājās, kā arī paspējām norunāt tikšanos ar skolēniem no Grieķijas, kuri arī atradās Brēmenē, lai lidotu mājup. Lai gan bijām šķīrušies tikai pirms pāris stundām, bija lieliski atkal viņus satikt!

Elīza Matušonoka, 11.b klase

Grupu darbi

Lai lasītājiem labāk būtu saprotams, ko īsti projekta tikšanās laikā darīja skolēni, Paula uzrakstīja par darbu grupās.

Projektā bija izveidotas četras darba grupas: konditoreja, māksla, teātris, mūzika. Pirms braukšanas mums bija jāizpilda veidlapa, norādot, kurā grupā vēlēsies darboties. Nokļuvuši Lēningenā, mēs lielākoties zinājām, ko darīsim grupās. Konditorejas grupa, izpildot uzdoto mājasdarbu, sagatavoja un nosūtīja uz Vāciju divas latviešu receptes, kuras vēlāk grupā arī realizējām. Grupu darbiem bija atvēlētas četras dienas, kurās bez tam bija gan ekskursijas, gan dažādas aktivitātes, bet laika mums bija pietiekoši.

Konditorejas grupa pagatavoja savas atvestās receptes, kuras pēdējā dienā deva nogaršot visiem, kā arī izveidoja recepšu grāmatu ar atvestajām receptēm. Grieķi izcepa garšīgus biskvīta cepumus “kourabiedes”. Itāļi izcepa “focaccia” maizi ar rozmarīnu. Recepte viņiem neizdevās, jo mīkla pietiekami neuzrūga, bet tāpat bija ļoti garšīgi. Spāņi izcepa “Ensaïmada” gardumu. Vācieši cepa savu tradicionālu našķi ar riekstiem- “Nussecken ". Bet mēs, latvietes, izcepām sviesta cepumus ar mandelēm un šokolādi. Visi palīdzēja cits citam. Itāļiem ļoti garšoja mūsu sviesta cepumi un to mīkla. Man šķiet, ka vairāk ēdiena tika apēsts cepšanas procesā nekā pašā prezentēšanā un degustēšanas laikā.

Mākslas grupa aktualizēja problēmu par cilvēku attieksmi pret imigrantiem. Grupas dalībnieki veidoja plakātus ar dažādiem saukļiem, kurus izvietot Lēningenas ielās un iestādēs. Izmantojot izveidoto plakātu fotogrāfijas, viņi izgatavoja arī piespraudes.

Mūzikas grupai bija jāizdomā dziesmas vārdi par imigrantu tēmu. Melodiju grupa “aizņēmās”, bet katram bija jāiemācās tā spēlēt. Iznāca neliels orķestris, jo Lēningenas ģimnāzijā ir ļoti daudz dažādu mūzikas instrumentu. Grupa bija iestudējusi arī dziesmai piemērotas kustības. Dziesma iznāca ļoti skaista un ar unikālu stāstu, un to mūzikas grupas dalībnieki prezentēja pēdējā dienā.. Visiem ļoti patika dziesma! To nācās pat atkārtot!

Teātra grupa iestudēja izrādi par imigrantiem un cilvēku attieksmi pret tiem. Stāsts bija ļoti patiess, un tas lika aizdomāties. Teātra grupa arī paši veidoja skatuves noformējumu un dažādus priekšmetus, kā pistoli, cigarešu paciņu un citus priekšmetus. Šī grupa bija patiešām ļoti labi pastrādājusi, jo skatītāji patiešām varēja aizdomāties par savu un citu attieksmi pret imigrantiem.

Un pēc visu grupu prezentācijām mēs sapratām, ka, lai gan visi esam ar savu stāstu un savu tautību, mēs tomēr esam vienādi. Mums visiem ir jāizturas ar cieņu pret imigrantiem, jo ne vienmēr mēs zinām viņu stāstu vai iemeslu, kādēļ viņi atrodas šeit. Katrs atbraucējs ieved jaunu kultūru, tradīcijas, kuras mums ir jāciena, jo galu galā mēs esam tikai cilvēki!

Paula Užule, 10.b klase

Rakstu sagatavoja projekta koordinatore Līvija Reinberga