Janvāra otrajā pusē septiņi Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas audzēkņi kopā ar 2 skolotājām devās ceļā uz starptautiskā projekta WISE tikšanos Heuzenas pilsētas Huizermaat ģimnāzijā (Nīderlande). Kā jau vēstīts, šis projekts ir ļoti atbilstīgs jaunajām nostādnēm izglītībā, jo skolēni mācās izmantot vienā mācību priekšmetā iegūtās zināšanas un prasmes izmantot citās jomās. Projekta koordinatori no Heuzenas bija izvēlējušies vienot vairākas eksaktās zinātnes (fiziku, ķīmiju, bioloģiju, matemātiku, IT) ar mākslu. Tādēļ skolēni strādāja 6 starptautiskās grupās, un katra grupa veica atsevišķu uzdevumu nedēļas garumā. Taču darba grupas tika izveidotas jau agrāk, un mūsu braucēji, palīdzot citiem mūsu skolas projekta dalībniekiem, jau iepriekš bija pacentušies vairāk uzzināt par savas grupas tēmu, tāpēc ceļā devās, bruņoti ar informāciju, kas arī lieti noderēja. Lūk, ko stāsta skolēni!

Piektdienas pēcpusdienā apmēram plkst. 16:30 no skolas vārtiem izbraucām uz Rīgas lidostu, 19:00 izlidojām uz Brēmeni, kurā ieradāmies 21:30. Kad nonācām Brēmenē, sagaidījām savu bagāžu un devāmies uz tramvaju, lai nokļūtu tuvāk hostelim, kurā pavadījām pirmo nakti. Vakarā gan daudz ko no Brēmenes neieraudzījām, paspējām tikai aiziet uz tuvāko “McDonalds” ieturēt vakariņas.

Sestdienas rītā agri cēlāmies un devāmies uz Brēmenes centrālo staciju, bet tad – pārsteigums! - vilciens, uz kuru laikus internetā bija nopirktas biļetes, bija atcelts un nācās ātri izdomāt jaunu maršrutu. Tā nu ceļojums bija garāks, turklāt izmantojām vairāk satiksmes līdzekļu: ar vilcienu devāmies uz Lēru, kur pārkāpām autobusā, ar to braucām līdz Vēnerai, kur bija jāpārkāpj vilcienā, kas devās uz Utrehtu, kuru bijām iecerējuši apskatīt, bet garā brauciena dēļ tas īsti neizdevās. Tad vēl atlika īss brauciens līdz Bussumai, kur mūs gaidīja mūsu viesģimenes un kopīgs pasākums ar visu projekta dalībskolu videoprezentācijām,. kurās bija parādītas pilsētas un skolas. Vakars bija patīkams, visi projekta dalībnieki satikās, baudīja viesuzņēmēju gatavotos ēdienus un pavadīja laiku kopā.

Ralfs Eihentāls, 12. klases skolēns

Svētdiena sākās ar tikšanos pieturā un ceļu uz Roterdamu. Roterdamā pirmais uzdevums projekta dalībniekiem bija atrast ceļu no vietas, kur mūs izlaida autobuss, līdz Euromast - TV tornim. Tas bija kā saliedēšanās uzdevums, kas jāpaveic kopā ar savu viesuzņēmēju,. Pēc tam mums tika dots brīvais laiks, ko izmantojām, lai paēstu. Brīvais laiks beidzās, kad sākās TV torņa apskate – kāpiens un brauciens ar liftu augšup, aptuveni 100m augstumā. Pēc TV torņa apskates devāmies tālāk uz pilsētas centru, kur ir ļoti daudz modernas arhitektūras. Vispirms apbrīnojām tirgus halli, kas veidota kā kupols un kam ārējās sienās ir dzīvokļi. Kopā apspriedām, cik ļoti iespaidīga ir šī būve, salīdzinot ar Rīgas Centrāltirgu: ļoti moderna un plaša halle, ļauj izbaudīt Nīderlandes labumus, sākot ar augļiem un dārzeņiem, un beidzot ar saldumiem, kā vafeles vai šokolādes konfektes. Netālu no tirgus halles atradās ‘’Kubu mājas’’, kuras arī devāmies apskatīt. Tās ir būvētas kā kubi, kas sagāzti uz to virsotnēm, sākotnēji liekot domāt, ka grīdas iekšā arī ir slīpas, taču tā tomēr nav. Kopā izveidotas 38 kubu mājas un divas, tā saucamie milzīgie kubi, kas savienoti kopā uz izmantoti kā dzīvojamās mājas. Viens no dzīvokļiem ir atvērts apmeklētājiem, un tajā arī iegājām iekšā. Galvenā ideja šīm mājām ir - maksimāli izmantot vietu kubā. Katrā dzīvoklī ir trīs stāvi, kas raksturīgi arī tradicionālajām senajām holandiešu mājām.

Pēc arhitektūras šedevru apskates devāmies uz tūristu iecienīto ”Pankūku kuģīti”. Tur ēdām vakariņas, kā jau noprotams pēc nosaukuma, tās bija pankūkas, un kuģītis pa to laiku peldēja pa upi un kanāliem, ļaujot jūsmot par skaisti izgaismotajiem namiem krastos.
Vakaru pavadījām, atpūšoties kā nu kurš, jo visi bijām noguruši.

Atis Āre, 11. klases skolnieks

Pirmdiena bija pirmā projekta darba diena. Skolā bija jāierodas 8:15, un rītu iesākām ar trim interesantiem uzdevumiem, kas mums palīdzēja citam citu labāk iepazīt, kā arī tādā veidā , manuprāt, bija vieglāk atraisīties un uzsākt sarunas arī ar citu valstu dalībniekiem, jo līdz šim lielākā daļa dalībnieku staigāja kopā ar savas valsts pārstāvjiem. Pirmais uzdevums - sastāties vienā garā rindā tā, lai pēc vārdu pirmā burta mēs stāvētu alfabēta secībā. Otrais uzdevums – nostāties rindā no jaunākā līdz vecākajam dalībniekam. Trešais uzdevums - nostāties rindā pēc augumiem, no īsākā līdz garākajam. Manuprāt, tas ļoti palīdzēja atvērties, un tādā veidā bija vieglāk uzsākt sarunas ar citiem projektā iesaistītajiem. Pēc šiem trim uzdevumiem mums visiem bija jānostājas tā, lai mēs veidotu projekta nosaukuma akronīmu WISE, un tad no augšas mūs visus nofotografēja.

Pēc tam sadalījāmies darba grupās un mums izrādīja skolu, pastāstīja, kā viņiem notiek nodarbības skolā, parādīja kabinetu izvietojumu. Un tad arī pa īstam sākās projekts, jo beidzot sākās grupu darbs – iepazināmies ar skolotāju, ar galveno uzdevumu, kas jāpaveic šajā nedēļā, un skolotājs parādīja eksperimentu ar kečupu un eļļu, kurš gan diemžēl neizdevās, jo eļļa nebija pietiekami auksta.

Pēc nodarbībām skolā mums bija brīvs vakars ar savām viesģimenēm.

Elīna Zukule, 12. klases skolniece

Otrdienas rīts bija nedaudz mierīgāks, jo es jau biju pieradis celties 6:30 no rīta, lai savlaicīgi sagatavotos 7km garajam ceļam, kas katru dienu ar velosipēdu bija jāveic uz skolu. Skolā turpinājām iesākto darbu savās grupās, un, ja citām grupām jau bija kaut neliela nojausma, ar ko un kā viņi strādās, mēs vēl līdz praktiskam darbam nebijām nokļuvuši. Mūsu grupas uzdevums bija izdomāt kādu lietu, kas sastopama dabā, un ieviest to mūsu dzīvē, lai atvieglotu ikdienu. Tā kā idejas nebija, jo tās, kuras izdomājām pirmdienā, jau ir īstenotas pirms mums, neilgo darba laiku pavadījām, gudrojot projekta tematus.

Pēc dotā darba laika beigām mēs devāmies ekskursijā uz Hāgu, kur izmantojām laiku, lai aplūkotu pilsētu, ejot cauri tai. Apskatījām pāris lielas un skaistas ēkas, pirms nonācām pie Ešera muzeja un devāmies tajā iekšā. Muzejs man likās diezgan interesants, jo visi tajā redzamie mākslas darbi lika padomāt un paskatīties uz tiem vairākkārt.
Pēc muzeja apmeklējuma braucām uz Hāgas pludmali, kur izmisīgi meklējām ceļu uz McDonalds, jo gribējās paēst. Laika apstākļi arī nebija pārāk pateicīgi, lai izbaudītu laiku pludmalē. Pēc atgriešanās Heuzenā un mājupceļa mērošanas cauri lietum nekas cits neatlika kā paēst kopīgas vakariņas - kartupeļu biezputru ar gaļu un zaļumiem - un sēsties pie televizora, atpūšoties un sagaidot rītdienu.

Otto Asmuss, 12. klases skolēns

Trešdien kārtējo reizi cēlos plkst.07:30, sagatavojos skolai un devos uz to.Tā neatradās tālu no vietas, kur es uzturējos projekta nedēļā, tāpēc agri celties nebija vajadzības. Līdz pat pēcpusdienai ritēja darbs grupās.
Kad viss iecerētais jau bija paveikts, devāmies uz Nīderlandes galvaspilsētu Amsterdamu. Bija jau ap vakara pusi, bet tas netraucēja, jo laika apstākļi šajā dienā bija ļoti labvēlīgi. Apskatījām pilsētas centru, kā arī slavenos kanālus nakts gaismā. Varu sacīt: kaut tā bija jau trešā reize, kad biju Amsterdamā, manas sajūtas bija ļoti pozitīvas, jo pilsēta ir tik skaista, ka tā pārsteidz mani katru reizi.

Pilsētā sastapām latviešu tautības personu, kura jau vairākus gadus šeit dzīvojusi un mūs atpazina pēc valodas. Sastapām arī vīrieti, kurš veido mūziku, viņš mums repoja brīvajā stilā un tad piedāvāja nopirkt viņa albumu, ko mēs arī izdarījām.

Kopumā diena bija izdevusies, bija ļoti interesanti.

Mairis Bērzkalns, 11. klases skolnieks

Agri no rīta devāmies uz skolu, lai pabeigtu grupu darbus. Tā kā lielās telpu noslodzes dēļ grupu darba vietas bieži mainījās, rīts parasti sākās ar savas grupas sameklēšanu. Katrs atradām savu grupu un pabeidzām savus projektus.

Kad visas grupas bija sagatavojušās, sākām demonstrēt iznākumus.
Molekulārās gastronomijas grupa palūdza skolotājus vai skolotājas nodegustēt grupas gatavotos ēdienus. Bija gan uzkodas, kas izskatījās kā sviestmaize ar ikriem, bet bija salds cepums ar krēmu, gan burgers ar fritētiem kartupeļiem (īstenībā braunijs ar bezē cepumu un svaigiem kolrābjiem), gan spageti ar tomātu mērci , bet makaroni bija no baltās šokolādes un tomātus “tēloja” zemenes.

Krāsu pigmentu grupa pastāstīja par sava darba gaitu un to, kas ir attēlots grupas veidotajā gleznā, kas uzgleznota ar pašu darinātajām krāsām.
Ešera grupas dalībnieki arī parādīja savu veikumu un pastāstīja, kā grupas darbā izmantoja matemātiku.

Nākamā prezentācija bija Kaldera grupas dalībniekiem. Viņi pastāstīja, ko jaunu uzzināja, kā noderēja fizika un kā izgatavoja savu mobilo objektu.
Sekoja 3D printēšanas grupa, kas pastāstīja par saviem jaunajiem izgudrojumiem un parādīja, ko izprintējuši.

Pēdējā uzstājās biomimikrijas grupa ar veselām trim prezentācijām. Grupas dalībnieki stāstīja, kā un kāpēc hameleons spēj mainīt krāsu un kā šo principu varētu izmantot, lai cilvēki ātri un bez kaitējuma veselībai varētu mainīt matu krāsu, jo tas noderētu, piemēram, aktieriem. Vēl uzzinājām, kāpēc lotosa lapas spēj atgrūst ūdeni un netīrumus un cik noderīgi būtu, ja to varētu ieviest logu stiklu apstrādē. Ļoti interesanti bija klausīties stāstījumu par to, kā polārlāča ķepas uzbūves princips noderētu māšinu riepām. Otto pat bija izgatavojis lāča ķepas uzbūves paraugu no koka!
Pēc prezentācijām tika atvēlēts brīvais laiks, tāpēc braucām ar velosipēdiem uz pilsētas tirgu, kur panašķojāmies ar kādu kūciņu, un pēc tam devāmies uz uzņēmējģimenes mājām, lai varētu sagatavoties atvadu ballītei. Kad bijām gatavi, braucām uz noslēguma ballīti, kas notika patālu no Heuzenas. Ballīte tika organizēta tādā kā viesu mājā. Vieta, kurā visi ballējās, bija liela zāle ar aizkariem pie sienām. Mūzika bija moderna, kā parastā mūsdienu ballītē. Varēja arī paprasīt, lai uzliek kādu dziesmu. Pavadījām labu laiku ballītē, izbaudījām pēdējās stundas kopā ar nedēļas laikā iepazītajiem cilvēkiem un arī kārtīgi atvadījāmies. Ap pusnakti devāmies mājup.

Dāniels Auziņš, 9. klases skolnieks

Pēc jauki pavadītā vakara piektdiena sākās ļoti agri, jo bija jāceļas pirms sešiem, lai plkt. 7:00 brauktu ar vilcienu atpakaļ uz Vāciju, uz Brēmeni..Bijā visai noguruši pēc ballītes, turklāt daži, izrādās, nemaz nebija gulējuši, tomēr stacijā bijām laikā.

Līdz Osnabrikai ceļā pagāja apmēram 4 stundas. Tai laikā mēs sarunājāmies, gulējām, bet kādā brīdī pie Vācijas robežas mūs pamodināja 2 policisti, kas gāja cauri vilcienam un atsevišķiem cilvēkiem lūdza uzrādīt pases.

Brēmenē iebraucām vēlāk, nekā bija plānots, jo kādam vīram mūsu vagonā kļuva slikti un vilciens pusstundu stāvēja, tādēļ mēs nokavējām to vilcienu, ar kuru no Osnabrikas vajadzēja braukt uz Brēmeni, un bijām spiesti gandrīz stundu gaidīt nākamo.

Tomēr pēc ierašanās Brēmenē mums palika brīvais laiks, ko izmantojām, lai nedaudz apskatītu pilsētu, paēstu un tad sapulcētos stacijā , lai ar tramvaju brauktu uz lidostu.

Rīgā nolaidāmies plkst. 20:30 un vēl pēc apmēram divām stundām bijām Koknesē.

Diena bija patiešām gara, bet galu galā viss bija labi!

Ari Kardozo Peišoto, 11. klases skolnieks

Šoreiz projekta darbs ritēja ļoti atšķirīgās grupās, un skolēni stāsta par grupās paveikto:

Ralfs Eihentāls: 3D printēšanas darba grupā mūs sadalīja pa pāriem, katrā pārī dalībnieki bija no dažādām valstīm, un sākumā 3D aplikācijā bija jāuzmodelē atslēgu piekariņš, kurā būtu iesaistīti abu valstu simboli, Mēs ar zviedru puisi izveidojām cilindrveida piekariņu ar trim zvaigznēm no Brīvības pieminekļa un Zviedrijas karogu apkārt. Bet pēc tam bija jāsāk printēt, un tas aizņēma daudz laika. Interesanti bija tas, ka grupas darbā palīdzēja divi apmēram divpadsmitgadīgi zēni, kas zināja un saprata visu par 3D printēšanu un mazliet piekoriģēja mūsu modeļus programmā, lai visi piekariņi sanāktu, kā iecerēts.
Dāniels Auziņš: Krāsu pigmentu grupā mūsu mērķis bija no sāļiem un vielām izveidot krāsas un ar tām uzgleznot gleznu.

Mēs sākām izmēģināt, kādas vielas savienojums veido, kāda krāsa rodas. Pēc tam, kad izmēģinājām, sākām jau veidot krāsas. No sākuma sajaucām divas vielas, tad caur filtru tās izlējām, un to, kas palika filtrā, sakarsējām - radās pigments. Pēc tam šo pigmentu sasmalcinājām un tam klāt piejaucām eļļu. Samaisījām, un radās krāsa! Izveidojām zilu, baltu, zaļu un dzeltenu krāsu.

Ar tām uzgleznojām gleznu, kurā attēloti tauriņi, kas lido apkārt lielai mēģenei. Tai apkārt ir mazas mēģenes, kas lej lielajā to valstu nosaukumus, kuras piedalās šajā projektā. Mēģeni kā tēlu izvēlējāmies, jo mūsu darba tēma bija ķīmija un mēs gribējām to iesaistīt parādīt gleznā. Protams, valstu nosaukumus iekļāvām, lai uzsvērtu to, ka projekts ir internacionāls.
Kopumā darbs mani īsti nepiesaistīja, jo neesmu ķīmijas cienītājs, bet mani interesēja pati glezna, tāpēc arī uzņēmos atbildību izdomāt tās saturu. Vienmēr ir labi paplašināt savas zināšanas, tāpēc es neko sliktu nevaru pateikt. Iznākums mani apmierināja.

Elīna Zukule: Molekulārās gastronomijas grupas uzdevums bija nedēļas laikā izdomāt un līdz prezentācijas dienai jau izmēģināt pagatavot kādu ēdienu, kas , piemēram, izskatās pēc saldā, bet ir pamatēdiens. Mēs sadalījāmies trīs grupiņās, tātad viena grupa veidoja starteri jeb uzkodu, otra grupa pamatēdienu, bet trešā grupa - desertu. Šķiet, ka mūsu darba vadītāja doma, dalot mūs mazajās grupās, bija parādīt ēdienu dažādās garšu variācijās, taču diemžēl visas grupas izveidoja saldu ēdienu, bet pēc izskata sāļu.

Ņemot vērā, ka molekulārā gastronomija ir cieši saistīta ar zinātni – fiziku, ķīmiju, bioloģiju -, es arī gaidīju šādu saistību, bet nekā tāda tomēr nebija, jo mūsu grupas vadītājs vairāk akcentēja to, ka tam jāizskatās pēc viena, bet jāgaršo kā citam ēdienam, un tas bija arī viss. Līdz ar to man nebija pārāk interesanti, jo tā bija vienkārši gatavošana, bet domāju, ka tie, kas ikdienā ar gatavošanu ir uz „Jūs”, izbaudīja darbu šajā grupā, jo varēja eksperimentēt ar gatavošanu kā tādu. Mūsu grupas vadītājs bija ķīmijas skolotājs, tāpēc arī gribējās vairāk eksperimentus ar ēdienu, nevis vienkārši izdomāt, kā cepumu uztaisīt mazliet citādākā formā, lai tas izskatītos, piemēram, pēc maizes.

Domāju, ka kopumā bija labi, bet diezgan daudz līdz galam neapdomātu lietu, par daudz brīva laika un par maz zinātnes iesaistīšanas gatavošanas procesā.

Otto Asmuss: Biomimikrijas grupas uzdevums bija izdomāt kādu lietu, kas sastopama dabā, un ieviest to mūsu dzīvē, lai atvieglotu ikdienu. Tā nu mēs nonācām pie riepām, kuras tiek izveidotas ar polārlāču ķepu tekstūru, jo tā mazāk slīdēšot (vismaz teorija tā vēsta).

Grupā radās vēl 2 idejas - lotosa efekta logi, lai tie nesmērētos, un hameleonu šampūns, ar kura palīdzību var viegli un ātri mainīt matu krāsu, - un tāpēc mūsu grupa sadalījās 3 mazākās apakšgrupās, lai visas 3 idejas var plašāk izpētīt. Mums, protams, nebija jāizstrādā gatavs beigu produkts, jo tas aizņemtu pārāk ilgu laiku un mums trūktu resursu, bet bija jāizveido prezentācijas ar teorētiskiem pamatojumiem, kā mūsu idejas realizētos un kāpēc to īstenojums ir vajadzīgs. Kad idejas bija iegūtas, trešdienā un ceturtdienā strādājām pie skicēm un teorijām, lai izskaidrotu mūsu produktu.

Mairis Bērzkalns un Ari Kardozo Peišoto: Mēs strādājām fizikas/mākslas grupā, kuras uzdevums bija izveidot Aleksandra Kaldera tipa skulptūru. (Tas ir unikāls stils, ko izgudrojis Aleksandrs Kalders, apkopojot fizikas likumus ar mākslu: tās var būt skulptūras, kuras ir pakārtas pie griestiem un no viena šī punkta uz dažādām pusēm aiziet zari, kuri ir nolīdzsvaroti tā, lai balansētu perfektā līmenī, kā arī mobilie objekti, kuri ir novietoti uz zemes, tiem parasti ir interesantas formas un izliekumi un tie vairāk ir mērķēti uz perspektīvu.) Mums skulptūra bija jāizveido tā, lai viss būtu līdzsvarā un nobalansēts. Līdz trešdienai bijām jau izlēmuši modeļa dizainu, tā nokrāsu, kā arī, kādus materiālus izmantosim mūsu skulptūrai.

Mēs tai jau bijām izgatavojuši visas detaļas, kuras nepieciešamas modeļa izveidošanai, katra figūra, kura tika izgatavota balansa veidošanai, tika nosvērta un sadalīta pāros ar cita izmēra figūrām. Figūras svērām, jo katra bija cita lieluma, un tas arī nozīmē, ka svars tām būs dažāds, tāpēc tika izveidotas daudzas figūras un tad atlasītas tās, kurām svars bija līdzīgs ar citu figūru, lai tās varētu izbalansēt, novietojot uz stieples malām.
Trīs stundu laikā visas detaļas tika savienotas un nostiprinātas uz plāksnes. Kad tas bija paveikts, mēs šo skulptūru nokrāsojām dažādās krāsās un atstājām nožūt, lai varētu to parādīt prezentācijā pēdējā dienā.

Atis Āre: Ešera grupa - Ešers bijis izcils mākslinieks un matemātiķis, kas 20.gs. izcēlies ar saviem fenomenālajiem zīmējumiem. Viņa zīmējumi slaveni ar to, ka, izmantojot vienu patentu (mazu zīmējumu, piemēram, ķirzaku), viņš saliek kopā vairākus tādus, neatstājot tukšu vietu, un cits ar citu tie savienojas kopā, veidojot rakstu. Tad nu mūsu grupai bija jāveic kas līdzīgs. Kopā grupā bijām 8 skolēni un trīs skolotāji. Pirmajā dienā paraugus un padomus, kā veidot darbu, mums rādīja Heuzenas ģināzijas matemātikas skolotājs, kas piedalījies arī dažādos projektos ārpus Nīderlandes.

Protams, pirmā diena bija visgrūtākā, jo nācās meklēt idejas savam patentam, kas nepavisam nenāca viegli. Lielo grupu sadalīja mazākās grupās pa 2-3 cilvēkiem, lai nebūtu lielas drūzmēšanās pie darba veidošanas. Es biju grupā ar vācu zēnu, un ar skolotājas Gitas Tenisas palīdzīgo roku izveidojām patentu ar zivi, kas savienota kopā ar putnu. Katrai grupiņai tika dots liels zīmēšanas rāmis, aptuveni 1,5m/1m, kas bija jāaizpilda ar patentu. Lielā laukuma aizpildīšana nebija tik grūta, taču aptuveni pusotra diena tika aizvadīta, krāsojot to, un tas nebija viegli, jo nedrīkstēja kļūdīties, lai nenojauktu rakstu.
Labi, ka bijām arī Ešera muzejā Hāgā, kur izstādīti viņa darbi, kas savā veidā iedvesmoja, jo attēlus internetā skatīties nav tas pats, kas redzēt īstus mākslas darbus. Pēdējā dienā kopā ar pārējām grupām prezentējām savu paveikto.

Tagad ir laiks apkopot iespaidus un dalīties tajos, taču vienlaikus visiem projekta dalībniekiem jau jādomā par nākamo tikšanos, jo tā maija vidū būs Koknesē. Būs interesanta un spraiga nedēļa!

Skolēnu sacīto apkopoja projekta koordinatore Līvija Reinberga